verbfirst conjugation
remānō
remānō (present infinitive remānāre, perfect active remānāvī, supine remānātum)
Classical[rɛˈmaː.noː]Ecclesiastical[reˈmaː.no]
Meaning
- to flow back
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | remānō | remānābam | remānābō | remānāvī | remānāveram | remānāverō remānārō |
| 2nd sg. | remānās | remānābās | remānābis | remānāvistī remānāstī | remānāverās remānārās | remānāveris |
| 3rd sg. | remānat | remānābat | remānābit | remānāvit | remānāverat remānārat | remānāverit remānārit |
| 1st pl. | remānāmus | remānābāmus | remānābimus | remānāvimus | remānāverāmus | remānāverimus remānārimus |
| 2nd pl. | remānātis | remānābātis | remānābitis | remānāvistis remānāstis | remānāverātis remānārātis | remānāveritis remānāritis |
| 3rd pl. | remānant | remānābant | remānābunt | remānāvērunt remānāvēre, remānārunt | remānāverant remānārant | remānāverint remānārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | remānem | remānārem | remānāverim remānārim | remānāvissem remānāssem |
| 2nd sg. | remānēs | remānārēs | remānāverīs | remānāvissēs remānāssēs |
| 3rd sg. | remānet | remānāret | remānāverit remānārit | remānāvisset remānāsset |
| 1st pl. | remānēmus | remānārēmus | remānāverīmus remānārīmus | remānāvissēmus remānāssēmus |
| 2nd pl. | remānētis | remānārētis | remānāverītis remānārītis | remānāvissētis remānāssētis |
| 3rd pl. | remānent | remānārent | remānāverint remānārint | remānāvissent remānāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | remānor | remānābar | remānābor |
| 2nd sg. | remānāris remānāre | remānābāris remānābāre | remānāberis remānābere |
| 3rd sg. | remānātur | remānābātur | remānābitur |
| 1st pl. | remānāmur | remānābāmur | remānābimur |
| 2nd pl. | remānāminī | remānābāminī | remānābiminī |
| 3rd pl. | remānantur | remānābantur | remānābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | remāner | remānārer |
| 2nd sg. | remānēris remānēre | remānārēris remānārēre |
| 3rd sg. | remānētur | remānārētur |
| 1st pl. | remānēmur | remānārēmur |
| 2nd pl. | remānēminī | remānārēminī |
| 3rd pl. | remānentur | remānārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | remānā | remānāre |
| pres. 2nd pl. | remānāte | remānāminī |
| fut. 2nd sg. | remānātō | remānātor |
| fut. 3rd sg. | remānātō | remānātor |
| fut. 2nd pl. | remānātōte | — |
| fut. 3rd pl. | remānantō | remānantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | remānāre | remānārī |
| perfect infinitive | remānāvisse remānāsse | remānātum esse |
| future infinitive | remānātūrum esse | remānātum īrī |
| present participle | remānāns | — |
| perfect participle | — | remānātus remānāta, remānātā, remānātae, remānātam, remānātārum, remānātās, remānātī, remānātōrum, remānātōs |
| future participle | remānātūrus remānātūra, remānātūrā, remānātūrae, remānātūram, remānātūrārum, remānātūrās, remānātūre, remānātūrī, remānātūrīs, remānātūrō, remānātūrōrum, remānātūrōs, remānātūrum | remānandus remānanda, remānandā, remānandae, remānandam, remānandārum, remānandās, remānande, remānandīs, remānandōrum, remānandōs |
gerundremānandī, remānandō, remānandumsupineremānātum, remānātū
rĕ-māno, āre, v. n.,
I. to flow back (Lucretian), Lucr. 5, 269; 6, 635.
rĕmāno, āre, v. n., v. remeo
I. fin.
Origins
- Proto-Italic*wre-
- Latinremānō
Proto-Indo-European *meh₂-der. Proto-Indo-European *meh₂-no-der. Latin mānō Latin remānō From re- + mānō.
In English words that came into English from remānō
- remanationremanare