verbfirst conjugation
reclāmitō
reclāmitō (present infinitive reclāmitāre, perfect active reclāmitāvī, supine reclāmitātum)
Classical[rɛˈkɫaː.mɪ.toː]Ecclesiastical[reˈklaː.mi.to]
Meaning
- to cry out against
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | reclāmitō | reclāmitābam | reclāmitābō | reclāmitāvī | reclāmitāveram | reclāmitāverō reclāmitārō |
| 2nd sg. | reclāmitās | reclāmitābās | reclāmitābis | reclāmitāvistī reclāmitāstī | reclāmitāverās reclāmitārās | reclāmitāveris |
| 3rd sg. | reclāmitat | reclāmitābat | reclāmitābit | reclāmitāvit | reclāmitāverat reclāmitārat | reclāmitāverit reclāmitārit |
| 1st pl. | reclāmitāmus | reclāmitābāmus | reclāmitābimus | reclāmitāvimus | reclāmitāverāmus | reclāmitāverimus reclāmitārimus |
| 2nd pl. | reclāmitātis | reclāmitābātis | reclāmitābitis | reclāmitāvistis reclāmitāstis | reclāmitāverātis reclāmitārātis | reclāmitāveritis reclāmitāritis |
| 3rd pl. | reclāmitant | reclāmitābant | reclāmitābunt | reclāmitāvērunt reclāmitāvēre, reclāmitārunt | reclāmitāverant reclāmitārant | reclāmitāverint reclāmitārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | reclāmitem | reclāmitārem | reclāmitāverim reclāmitārim | reclāmitāvissem reclāmitāssem |
| 2nd sg. | reclāmitēs | reclāmitārēs | reclāmitāverīs | reclāmitāvissēs reclāmitāssēs |
| 3rd sg. | reclāmitet | reclāmitāret | reclāmitāverit reclāmitārit | reclāmitāvisset reclāmitāsset |
| 1st pl. | reclāmitēmus | reclāmitārēmus | reclāmitāverīmus reclāmitārīmus | reclāmitāvissēmus reclāmitāssēmus |
| 2nd pl. | reclāmitētis | reclāmitārētis | reclāmitāverītis reclāmitārītis | reclāmitāvissētis reclāmitāssētis |
| 3rd pl. | reclāmitent | reclāmitārent | reclāmitāverint reclāmitārint | reclāmitāvissent reclāmitāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | reclāmitor | reclāmitābar | reclāmitābor |
| 2nd sg. | reclāmitāris reclāmitāre | reclāmitābāris reclāmitābāre | reclāmitāberis reclāmitābere |
| 3rd sg. | reclāmitātur | reclāmitābātur | reclāmitābitur |
| 1st pl. | reclāmitāmur | reclāmitābāmur | reclāmitābimur |
| 2nd pl. | reclāmitāminī | reclāmitābāminī | reclāmitābiminī |
| 3rd pl. | reclāmitantur | reclāmitābantur | reclāmitābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | reclāmiter | reclāmitārer |
| 2nd sg. | reclāmitēris reclāmitēre | reclāmitārēris reclāmitārēre |
| 3rd sg. | reclāmitētur | reclāmitārētur |
| 1st pl. | reclāmitēmur | reclāmitārēmur |
| 2nd pl. | reclāmitēminī | reclāmitārēminī |
| 3rd pl. | reclāmitentur | reclāmitārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | reclāmitā | reclāmitāre |
| pres. 2nd pl. | reclāmitāte | reclāmitāminī |
| fut. 2nd sg. | reclāmitātō | reclāmitātor |
| fut. 3rd sg. | reclāmitātō | reclāmitātor |
| fut. 2nd pl. | reclāmitātōte | — |
| fut. 3rd pl. | reclāmitantō | reclāmitantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | reclāmitāre | reclāmitārī |
| perfect infinitive | reclāmitāvisse reclāmitāsse | reclāmitātum esse |
| future infinitive | reclāmitātūrum esse | reclāmitātum īrī |
| present participle | reclāmitāns | — |
| perfect participle | — | reclāmitātus reclāmitāta, reclāmitātā, reclāmitātae, reclāmitātam, reclāmitātārum, reclāmitātās, reclāmitātī, reclāmitātōrum, reclāmitātōs |
| future participle | reclāmitātūrus reclāmitātūra, reclāmitātūrā, reclāmitātūrae, reclāmitātūram, reclāmitātūrārum, reclāmitātūrās, reclāmitātūre, reclāmitātūrī, reclāmitātūrīs, reclāmitātūrō, reclāmitātūrōrum, reclāmitātūrōs, reclāmitātūrum | reclāmitandus reclāmitanda, reclāmitandā, reclāmitandae, reclāmitandam, reclāmitandārum, reclāmitandās, reclāmitande, reclāmitandīs, reclāmitandōrum, reclāmitandōs |
gerundreclāmitandī, reclāmitandō, reclāmitandumsupinereclāmitātum, reclāmitātū
rē^clāmĭto, āre,
I. v. freq. n. [id.], to cry out against, exclaim against, loudly contradict; trop.:
reclamitat istiusmodi suspitionibus ipsa natura, Cic. Rosc. Am. 22, 63.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
reclāmitō —, —, āre, freq.
reclamo, to cry loudly against, exclaim against .—Fig.: reclamitat istiusmodi suspitionibus ipsa natura.
Origins
- Proto-Italic*wre-
- Latinreclāmitō
Latin clāmitō Latin reclāmitō From re- + clāmitō.