LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
verbfirst conjugation

rādīcō

rādīcō (present infinitive rādīcāre, perfect active rādīcāvī, supine rādīcātum)
Classical[raːˈdiː.koː]Ecclesiastical[raˈdiː.ko]

Meaning

  1. to take root

Conjugation conjugation 1

active indicative
formpresentimperfectfutureperfectpluperfectfut. perfect
1st sg.rādīcōrādīcābamrādīcābōrādīcāvīrādīcāveramrādīcāverō
rādīcārō
2nd sg.rādīcāsrādīcābāsrādīcābisrādīcāvistī
rādīcāstī		rādīcāverās
rādīcārās		rādīcāveris
3rd sg.rādīcatrādīcābatrādīcābitrādīcāvitrādīcāverat
rādīcārat		rādīcāverit
rādīcārit
1st pl.rādīcāmusrādīcābāmusrādīcābimusrādīcāvimusrādīcāverāmusrādīcāverimus
rādīcārimus
2nd pl.rādīcātisrādīcābātisrādīcābitisrādīcāvistis
rādīcāstis		rādīcāverātis
rādīcārātis		rādīcāveritis
rādīcāritis
3rd pl.rādīcantrādīcābantrādīcābuntrādīcāvērunt
rādīcāvēre, rādīcārunt		rādīcāverant
rādīcārant		rādīcāverint
rādīcārint
active subjunctive
active subjunctive
formpresentimperfectperfectpluperfect
1st sg.rādīcemrādīcāremrādīcāverim
rādīcārim		rādīcāvissem
rādīcāssem
2nd sg.rādīcēsrādīcārēsrādīcāverīsrādīcāvissēs
rādīcāssēs
3rd sg.rādīcetrādīcāretrādīcāverit
rādīcārit		rādīcāvisset
rādīcāsset
1st pl.rādīcēmusrādīcārēmusrādīcāverīmus
rādīcārīmus		rādīcāvissēmus
rādīcāssēmus
2nd pl.rādīcētisrādīcārētisrādīcāverītis
rādīcārītis		rādīcāvissētis
rādīcāssētis
3rd pl.rādīcentrādīcārentrādīcāverint
rādīcārint		rādīcāvissent
rādīcāssent
passive indicative
passive indicative
formpresentimperfectfuture
1st sg.rādīcorrādīcābarrādīcābor
2nd sg.rādīcāris
rādīcāre		rādīcābāris
rādīcābāre		rādīcāberis
rādīcābere
3rd sg.rādīcāturrādīcābāturrādīcābitur
1st pl.rādīcāmurrādīcābāmurrādīcābimur
2nd pl.rādīcāminīrādīcābāminīrādīcābiminī
3rd pl.rādīcanturrādīcābanturrādīcābuntur
passive subjunctive
passive subjunctive
formpresentimperfect
1st sg.rādīcerrādīcārer
2nd sg.rādīcēris
rādīcēre		rādīcārēris
rādīcārēre
3rd sg.rādīcēturrādīcārētur
1st pl.rādīcēmurrādīcārēmur
2nd pl.rādīcēminīrādīcārēminī
3rd pl.rādīcenturrādīcārentur
imperative
imperative
formactivepassive
pres. 2nd sg.rādīcārādīcāre
pres. 2nd pl.rādīcāterādīcāminī
fut. 2nd sg.rādīcātōrādīcātor
fut. 3rd sg.rādīcātōrādīcātor
fut. 2nd pl.rādīcātōte—
fut. 3rd pl.rādīcantōrādīcantor
infinitives & participles
infinitives & participles
formactivepassive
present infinitiverādīcārerādīcārī
perfect infinitiverādīcāvisse
rādīcāsse		rādīcātum esse
future infinitiverādīcātūrum esserādīcātum īrī
present participlerādīcāns—
perfect participle—rādīcātus
future participlerādīcātūrus
rādīcātūra, rādīcātūrā, rādīcātūrae, rādīcātūram, rādīcātūrārum, rādīcātūrās, rādīcātūre, rādīcātūrī, rādīcātūrīs, rādīcātūrō, rādīcātūrōrum, rādīcātūrōs, rādīcātūrum		rādīcandus
rādīcanda, rādīcandā, rādīcandae, rādīcandam, rādīcandārum, rādīcandās, rādīcande, rādīcandīs, rādīcandōrum, rādīcandōs
gerundrādīcandī, rādīcandō, rādīcandumsupinerādīcātum, rādīcātū

rādīco, āvi, 1, v. n., and rādīcor, ātus, 1,
I. v. dep. n. [id.], to strike root, take root (post-Aug.).
I. Lit.
1. Form radico, Cassiod. H. E. 2, 6. —
2. Form radicor: mergi facile radicantur, Col. 4, 2, 2; Plin. 13, 4, 8, § 36; 18, 7, 10, § 51 al.—Hence, rādīcātus, a, um, having roots: semina, Col. Arb. 20 fin.; Pall. Febr. 10, 1; 18, 1; 19, 2 al.—
II. Trop.: et radicavi in populo honorificato (i. e. ego sapientia), have found a home, struck root, Vulg. Ecclus. 24, 16: in caritate radicati et fundati, id. Eph. 3, 17. —rādīcātus, a, um, rooted, Sid. Ep. 5, 10 fin.

Origins

  1. Proto-Indo-European*wréh₂ds
  2. Proto-Italic*wrādīks
  3. Latinrādīcō

Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin rādīcō From rādīx (“root”) + -ō.

Borrowings
  • Catalanradicar
  • Englishradicate
  • Portugueseradicar
  • Spanishradicar
  • Asturianradicar
  • Galicianradicar
Elsewhere
  • Portuguesearraigarfrom Vulgar Latin *arradicāre
  • Spanisharraigarfrom Vulgar Latin *arradicāre
  • Asturianarraigonarfrom Vulgar Latin *arradicāre
  • Galicianarraigarfrom Vulgar Latin *arradicāre
Italo-Romance
  • Italianradicare

Quick answers

What does rādīcō mean in Latin?
rādīcō, a verb, means “to take root”.
What are the principal parts of rādīcō?
rādīcō, rādīcāre, rādīcāvī, rādīcātum (first conjugation).
How do you pronounce rādīcō?
In classical Latin, [raːˈdiː.koː]; in ecclesiastical (church) Latin, [raˈdiː.ko].
Where does rādīcō come from?
Proto-Indo-European *wréh₂ds → Proto-Italic *wrādīks → Latin rādīcō.