What does rādīcātus mean in Latin?

rādīcātus, a adjective, means “rooted”.

How do you pronounce rādīcātus?

In classical Latin, [raː.diːˈkaː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [ra.diˈkaː.tus].

adjectivefirst/second-declension adjective

rādīcātus (feminine rādīcāta, neuter rādīcātum)

Classical[raː.diːˈkaː.tʊs]Ecclesiastical[ra.diˈkaː.tus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	rādīcātus	rādīcāta	rādīcātum
genitive	rādīcātī	rādīcātae	rādīcātī
dative	rādīcātō	rādīcātae	rādīcātō
accusative	rādīcātum	rādīcātam	rādīcātum
ablative	rādīcātō	rādīcātā	rādīcātō
vocative	rādīcāte	rādīcāta	rādīcātum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	rādīcātī	rādīcātae	rādīcāta
genitive	rādīcātōrum	rādīcātārum	rādīcātōrum
dative	rādīcātīs	rādīcātīs	rādīcātīs
accusative	rādīcātōs	rādīcātās	rādīcāta
ablative	rādīcātīs	rādīcātīs	rādīcātīs
vocative	rādīcātī	rādīcātae	rādīcāta

rādīcātus, a, um, v. radicor.

Past participle of rādīcō.

Descendants