verbfirst conjugation
pūrō
pūrō (present infinitive pūrāre, perfect active pūrāvī, supine pūrātum)
Classical[ˈpuː.roː]Ecclesiastical[ˈpuː.ro]
Meaning
- rareto purify
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | pūrō | pūrābam | pūrābō | pūrāvī | pūrāveram | pūrāverō |
| 2nd sg. | pūrās | pūrābās | pūrābis | pūrāvistī | pūrāverās | pūrāveris |
| 3rd sg. | pūrat | pūrābat | pūrābit | pūrāvit | pūrāverat | pūrāverit |
| 1st pl. | pūrāmus | pūrābāmus | pūrābimus | pūrāvimus | pūrāverāmus | pūrāverimus |
| 2nd pl. | pūrātis | pūrābātis | pūrābitis | pūrāvistis | pūrāverātis | pūrāveritis |
| 3rd pl. | pūrant | pūrābant | pūrābunt | pūrāvērunt pūrāvēre | pūrāverant | pūrāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | pūrem | pūrārem | pūrāverim | pūrāvissem |
| 2nd sg. | pūrēs | pūrārēs | pūrāverīs | pūrāvissēs |
| 3rd sg. | pūret | pūrāret | pūrāverit | pūrāvisset |
| 1st pl. | pūrēmus | pūrārēmus | pūrāverīmus | pūrāvissēmus |
| 2nd pl. | pūrētis | pūrārētis | pūrāverītis | pūrāvissētis |
| 3rd pl. | pūrent | pūrārent | pūrāverint | pūrāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | pūror | pūrābar | pūrābor |
| 2nd sg. | pūrāris pūrāre | pūrābāris pūrābāre | pūrāberis pūrābere |
| 3rd sg. | pūrātur | pūrābātur | pūrābitur |
| 1st pl. | pūrāmur | pūrābāmur | pūrābimur |
| 2nd pl. | pūrāminī | pūrābāminī | pūrābiminī |
| 3rd pl. | pūrantur | pūrābantur | pūrābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | pūrer | pūrārer |
| 2nd sg. | pūrēris pūrēre | pūrārēris pūrārēre |
| 3rd sg. | pūrētur | pūrārētur |
| 1st pl. | pūrēmur | pūrārēmur |
| 2nd pl. | pūrēminī | pūrārēminī |
| 3rd pl. | pūrentur | pūrārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | pūrā | pūrāre |
| pres. 2nd pl. | pūrāte | pūrāminī |
| fut. 2nd sg. | pūrātō | pūrātor |
| fut. 3rd sg. | pūrātō | pūrātor |
| fut. 2nd pl. | pūrātōte | — |
| fut. 3rd pl. | pūrantō | pūrantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | pūrāre | pūrārī |
| perfect infinitive | pūrāvisse | pūrātum esse |
| future infinitive | pūrātūrum esse | pūrātum īrī |
| present participle | pūrāns | — |
| perfect participle | — | pūrātus |
| future participle | pūrātūrus | pūrandus |
gerundpūrandī, pūrandō, pūrandumsupinepūrātum, pūrātū
pūro, āre, v. a. purus,
I. to purify with religious rites (very rare, perh. ἅπαξ εἰρ.): sacra, Fest. s. v. prophetas, p. 229 Müll.
Origins
Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin pūrō From pūrus (“pure”) + -ō (verbal suffix).
Descendants
- Englishpourfrom Old Northern French purer
- Dutchpourenfrom Old Northern French purer