adjectivefirst/second-declension adjective
pūrgātīvus
pūrgātīvus (feminine pūrgātīva, neuter pūrgātīvum)
Classical[puːr.ɡaːˈtiː.wʊs]Ecclesiastical[pur.ɡaˈtiː.vus]
Meaning
- adjectivepurgative, cathartic
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | pūrgātīvus | pūrgātīva | pūrgātīvum |
| genitive | pūrgātīvī | pūrgātīvae | pūrgātīvī |
| dative | pūrgātīvō | pūrgātīvae | pūrgātīvō |
| accusative | pūrgātīvum | pūrgātīvam | pūrgātīvum |
| ablative | pūrgātīvō | pūrgātīvā | pūrgātīvō |
| vocative | pūrgātīve | pūrgātīva | pūrgātīvum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | pūrgātīvī | pūrgātīvae | pūrgātīva |
| genitive | pūrgātīvōrum | pūrgātīvārum | pūrgātīvōrum |
| dative | pūrgātīvīs | pūrgātīvīs | pūrgātīvīs |
| accusative | pūrgātīvōs | pūrgātīvās | pūrgātīva |
| ablative | pūrgātīvīs | pūrgātīvīs | pūrgātīvīs |
| vocative | pūrgātīvī | pūrgātīvae | pūrgātīva |
purgātīvus, a, um, adj. id.,
I. purgative, cathartic (post - class.):
medicamina, Cael. Aur. Acut. 2, 19; id. Tard. 1, 1; 2, 1.Origins
- Proto-Indo-European*péh₂wr̥
- Proto-Italic*pūr?
- Latinpūrgātīvus
Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ōder. Latin -igō Latin pūrgō Latin īvus Latin pūrgātīvus From pūrgō (“to clean, purge”) + īvus.
Descendants
- Catalanpurgatiu
- Frenchpurgatif
- Italianpurgativo
- Occitanpurgatiu
- Portuguesepurgativo
- Spanishpurgativo
- Galicianpurgativo