noun · femininethird declension
pūgnātrīx
pūgnātrīx f (genitive pūgnātrīcis, masculine pugnātor)
Classical[puːŋˈnaː.triːks]Ecclesiastical[puɲˈɲaː.triks]
Meaning
- Female fighter or combatant.
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | pūgnātrīx | pūgnātrīcēs |
| genitive | pūgnātrīcis | pūgnātrīcum |
| dative | pūgnātrīcī | pūgnātrīcibus |
| accusative | pūgnātrīcem | pūgnātrīcēs |
| ablative | pūgnātrīce | pūgnātrīcibus |
| vocative | pūgnātrīx | pūgnātrīcēs |
pugnātrix, īcis, f. id..
I. Adj., combative, martial (post-class.):
natio, Amm. 23, 6, 28.—II. Subst., she that fights, Prud. Psych. 681.
Origins
From pūgnō, pūgnātum (“to fight”, verb) + -trīx f (“-ess”, agentive suffix).
Descendants
- Old Italianpugnatrice