What does prōrogātīvus mean in Latin?

prōrogātīvus, a adjective, means “Admitting of delay; having delayed effects.”.

How do you pronounce prōrogātīvus?

In classical Latin, [proː.rɔ.ɡaːˈtiː.wʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [pro.ro.ɡaˈtiː.vus].

adjectivefirst/second-declension adjective

prōrogātīvus (feminine prōrogātīva, neuter prōrogātīvum)

Classical[proː.rɔ.ɡaːˈtiː.wʊs]Ecclesiastical[pro.ro.ɡaˈtiː.vus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	prōrogātīvus	prōrogātīva	prōrogātīvum
genitive	prōrogātīvī	prōrogātīvae	prōrogātīvī
dative	prōrogātīvō	prōrogātīvae	prōrogātīvō
accusative	prōrogātīvum	prōrogātīvam	prōrogātīvum
ablative	prōrogātīvō	prōrogātīvā	prōrogātīvō
vocative	prōrogātīve	prōrogātīva	prōrogātīvum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	prōrogātīvī	prōrogātīvae	prōrogātīva
genitive	prōrogātīvōrum	prōrogātīvārum	prōrogātīvōrum
dative	prōrogātīvīs	prōrogātīvīs	prōrogātīvīs
accusative	prōrogātīvōs	prōrogātīvās	prōrogātīva
ablative	prōrogātīvīs	prōrogātīvīs	prōrogātīvīs
vocative	prōrogātīvī	prōrogātīvae	prōrogātīva

prōrŏgātīvus, a, um, adj. id.,

I. admitting of delay, prorogative (post-Aug.): prorogativa fulmina sunt, quorum minae differri possunt, Sen. Q. N. 2, 47 fin.

From prōrogō (“to prolong; defer”) + īvus.