verbfirst conjugation
prōrītō
prōrītō (present infinitive prōrītāre, perfect active prōrītāvī, supine prōrītātum)
Meaning
- to provoke, tempt, incite or cause by means of irritation
Sollicitus est et incertus sui quem spes aliqua proritat.
"The man who is goaded ahead by hope of anything is troubled and unsure of himself." - to attract, invite
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | prōrītō | prōrītābam | prōrītābō | prōrītāvī | prōrītāveram | prōrītāverō |
| 2nd sg. | prōrītās | prōrītābās | prōrītābis | prōrītāvistī | prōrītāverās | prōrītāveris |
| 3rd sg. | prōrītat | prōrītābat | prōrītābit | prōrītāvit | prōrītāverat | prōrītāverit |
| 1st pl. | prōrītāmus | prōrītābāmus | prōrītābimus | prōrītāvimus | prōrītāverāmus | prōrītāverimus |
| 2nd pl. | prōrītātis | prōrītābātis | prōrītābitis | prōrītāvistis | prōrītāverātis | prōrītāveritis |
| 3rd pl. | prōrītant | prōrītābant | prōrītābunt | prōrītāvērunt prōrītāvēre | prōrītāverant | prōrītāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | prōrītem | prōrītārem | prōrītāverim | prōrītāvissem |
| 2nd sg. | prōrītēs | prōrītārēs | prōrītāverīs | prōrītāvissēs |
| 3rd sg. | prōrītet | prōrītāret | prōrītāverit | prōrītāvisset |
| 1st pl. | prōrītēmus | prōrītārēmus | prōrītāverīmus | prōrītāvissēmus |
| 2nd pl. | prōrītētis | prōrītārētis | prōrītāverītis | prōrītāvissētis |
| 3rd pl. | prōrītent | prōrītārent | prōrītāverint | prōrītāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | prōrītor | prōrītābar | prōrītābor |
| 2nd sg. | prōrītāris prōrītāre | prōrītābāris prōrītābāre | prōrītāberis prōrītābere |
| 3rd sg. | prōrītātur | prōrītābātur | prōrītābitur |
| 1st pl. | prōrītāmur | prōrītābāmur | prōrītābimur |
| 2nd pl. | prōrītāminī | prōrītābāminī | prōrītābiminī |
| 3rd pl. | prōrītantur | prōrītābantur | prōrītābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | prōrīter | prōrītārer |
| 2nd sg. | prōrītēris prōrītēre | prōrītārēris prōrītārēre |
| 3rd sg. | prōrītētur | prōrītārētur |
| 1st pl. | prōrītēmur | prōrītārēmur |
| 2nd pl. | prōrītēminī | prōrītārēminī |
| 3rd pl. | prōrītentur | prōrītārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | prōrītā | prōrītāre |
| pres. 2nd pl. | prōrītāte | prōrītāminī |
| fut. 2nd sg. | prōrītātō | prōrītātor |
| fut. 3rd sg. | prōrītātō | prōrītātor |
| fut. 2nd pl. | prōrītātōte | — |
| fut. 3rd pl. | prōrītantō | prōrītantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | prōrītāre | prōrītārī |
| perfect infinitive | prōrītāvisse | prōrītātum esse |
| future infinitive | prōrītātūrum esse | prōrītātum īrī |
| present participle | prōrītāns | — |
| perfect participle | — | prōrītātus prōrītāta, prōrītātā, prōrītātae, prōrītātam, prōrītātārum, prōrītātās, prōrītātī, prōrītātōrum, prōrītātōs |
| future participle | prōrītātūrus prōrītātūra, prōrītātūrā, prōrītātūrae, prōrītātūram, prōrītātūrārum, prōrītātūrās, prōrītātūre, prōrītātūrī, prōrītātūrīs, prōrītātūrō, prōrītātūrōrum, prōrītātūrōs, prōrītātūrum | prōrītandus prōrītanda, prōrītandā, prōrītandae, prōrītandam, prōrītandārum, prōrītandās, prōrītande, prōrītandīs, prōrītandōrum, prōrītandōs |
gerundprōrītandī, prōrītandō, prōrītandumsupineprōrītātum, prōrītātū
prō-rīto, āre, v. a. like ir-rito, āre; cf. also ira.
I. To provoke, cause, or produce by irritation (post - Aug.), Plin. 26, 8, 58, § 90.—
II. Transf., to incite, entice, allure, tempt (post-Aug.):
nisi pretium proritat, Col. 2, 10, 17: quem spes proritat, Sen. Ep. 23, 2: proritat illos rei species, id. Tranq. 12, 5: stomachum varietate aptā ciborum, Scrib. Comp. 104: aliquem ad furias, Arn. 5, 178.Origins
Compare irrītō.