What does prōflīgātus mean in Latin?

prōflīgātus, a adjective, means “profligate; depraved, wanton”.

How do you pronounce prōflīgātus?

In classical Latin, [proː.fliːˈɡaː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [pro.fliˈɡaː.tus].

adjectivefirst/second-declension adjective

prōflīgātus (feminine prōflīgāta, neuter prōflīgātum, superlative prōflīgātissimus)

Classical[proː.fliːˈɡaː.tʊs]Ecclesiastical[pro.fliˈɡaː.tus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	prōflīgātus	prōflīgāta	prōflīgātum
genitive	prōflīgātī	prōflīgātae	prōflīgātī
dative	prōflīgātō	prōflīgātae	prōflīgātō
accusative	prōflīgātum	prōflīgātam	prōflīgātum
ablative	prōflīgātō	prōflīgātā	prōflīgātō
vocative	prōflīgāte	prōflīgāta	prōflīgātum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	prōflīgātī	prōflīgātae	prōflīgāta
genitive	prōflīgātōrum	prōflīgātārum	prōflīgātōrum
dative	prōflīgātīs	prōflīgātīs	prōflīgātīs
accusative	prōflīgātōs	prōflīgātās	prōflīgāta
ablative	prōflīgātīs	prōflīgātīs	prōflīgātīs
vocative	prōflīgātī	prōflīgātae	prōflīgāta

prōflīgātus, a, um, Part. and P. a., from 1, profligo.

Perfect passive participle of prōflīgō.

Descendants