verbfirst conjugation, deponent
prīncipor
prīncipor (present infinitive prīncipārī, perfect active prīncipātus sum)
Classical[ˈpriːŋ.kɪ.pɔr]Ecclesiastical[ˈprin̠ʲ.t͡ʃi.por]
Meaning
- EcclesiasticalLatindeponentto rule (over)
Conjugation conjugation 1 deponent
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | prīncipor | prīncipābar | prīncipābor | — | — | — |
| 2nd sg. | prīncipāris prīncipāre | prīncipābāris prīncipābāre | prīncipāberis prīncipābere | — | — | — |
| 3rd sg. | prīncipātur | prīncipābātur | prīncipābitur | — | — | — |
| 1st pl. | prīncipāmur | prīncipābāmur | prīncipābimur | — | — | — |
| 2nd pl. | prīncipāminī | prīncipābāminī | prīncipābiminī | — | — | — |
| 3rd pl. | prīncipantur | prīncipābantur | prīncipābuntur | — | — | — |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | prīnciper | prīncipārer | — | — |
| 2nd sg. | prīncipēris prīncipēre | prīncipārēris prīncipārēre | — | — |
| 3rd sg. | prīncipētur | prīncipārētur | — | — |
| 1st pl. | prīncipēmur | prīncipārēmur | — | — |
| 2nd pl. | prīncipēminī | prīncipārēminī | — | — |
| 3rd pl. | prīncipentur | prīncipārentur | — | — |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | prīncipāre | — |
| pres. 2nd pl. | prīncipāminī | — |
| fut. 2nd sg. | prīncipātor | — |
| fut. 3rd sg. | prīncipātor | — |
| fut. 3rd pl. | prīncipantor | — |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | prīncipārī | — |
| perfect infinitive | prīncipātum esse | — |
| future infinitive | prīncipātūrum esse | — |
| present participle | prīncipāns | — |
| perfect participle | prīncipātus | — |
| future participle | prīncipātūrus prīncipātūra, prīncipātūrā, prīncipātūrae, prīncipātūram, prīncipātūrārum, prīncipātūrās, prīncipātūre, prīncipātūrī, prīncipātūrīs, prīncipātūrō, prīncipātūrōrum, prīncipātūrōs, prīncipātūrum | prīncipandus prīncipanda, prīncipandā, prīncipandae, prīncipandam, prīncipandārum, prīncipandās, prīncipande, prīncipandīs, prīncipandōrum, prīncipandōs |
gerundprīncipandī, prīncipandō, prīncipandumsupineprīncipātum, prīncipātū
princĭpor, āri,
I. v. dep. a. [princeps], to rule (eccl. Lat.).
I. Lit.:
principari in nationes, Lact. 14, 13, 19: prolem ... principibus principantem, Sid. Carm. 9, 47; 23, 90.—II. Transf.:
sanguis in nostro corpore principatur, Aug. Prophet. 6.Origins
Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -or Latin prīncipor From prīnceps + -or.
In English words that came into English from prīncipor
- principateprīncipātus