verbfirst conjugation
prehēnsō
prehēnsō (present infinitive prehēnsāre, perfect active prehēnsāvī, supine prehēnsātum)
Classical[preˈ(ɦ)ẽː.soː]Ecclesiastical[preˈɛn.so]
Meaning
- to grasp, seize, catch
- to urge, supplicate, solicit
- to turn to, refer to, contact
- to take hold of
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | prehēnsō | prehēnsābam | prehēnsābō | prehēnsāvī | prehēnsāveram | prehēnsāverō prehēnsārō |
| 2nd sg. | prehēnsās | prehēnsābās | prehēnsābis | prehēnsāvistī prehēnsāstī | prehēnsāverās prehēnsārās | prehēnsāveris |
| 3rd sg. | prehēnsat | prehēnsābat | prehēnsābit | prehēnsāvit | prehēnsāverat prehēnsārat | prehēnsāverit prehēnsārit |
| 1st pl. | prehēnsāmus | prehēnsābāmus | prehēnsābimus | prehēnsāvimus | prehēnsāverāmus | prehēnsāverimus prehēnsārimus |
| 2nd pl. | prehēnsātis | prehēnsābātis | prehēnsābitis | prehēnsāvistis prehēnsāstis | prehēnsāverātis prehēnsārātis | prehēnsāveritis prehēnsāritis |
| 3rd pl. | prehēnsant | prehēnsābant | prehēnsābunt | prehēnsāvērunt prehēnsāvēre, prehēnsārunt | prehēnsāverant prehēnsārant | prehēnsāverint prehēnsārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | prehēnsem | prehēnsārem | prehēnsāverim prehēnsārim | prehēnsāvissem prehēnsāssem |
| 2nd sg. | prehēnsēs | prehēnsārēs | prehēnsāverīs | prehēnsāvissēs prehēnsāssēs |
| 3rd sg. | prehēnset | prehēnsāret | prehēnsāverit prehēnsārit | prehēnsāvisset prehēnsāsset |
| 1st pl. | prehēnsēmus | prehēnsārēmus | prehēnsāverīmus prehēnsārīmus | prehēnsāvissēmus prehēnsāssēmus |
| 2nd pl. | prehēnsētis | prehēnsārētis | prehēnsāverītis prehēnsārītis | prehēnsāvissētis prehēnsāssētis |
| 3rd pl. | prehēnsent | prehēnsārent | prehēnsāverint prehēnsārint | prehēnsāvissent prehēnsāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | prehēnsor | prehēnsābar | prehēnsābor |
| 2nd sg. | prehēnsāris prehēnsāre | prehēnsābāris prehēnsābāre | prehēnsāberis prehēnsābere |
| 3rd sg. | prehēnsātur | prehēnsābātur | prehēnsābitur |
| 1st pl. | prehēnsāmur | prehēnsābāmur | prehēnsābimur |
| 2nd pl. | prehēnsāminī | prehēnsābāminī | prehēnsābiminī |
| 3rd pl. | prehēnsantur | prehēnsābantur | prehēnsābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | prehēnser | prehēnsārer |
| 2nd sg. | prehēnsēris prehēnsēre | prehēnsārēris prehēnsārēre |
| 3rd sg. | prehēnsētur | prehēnsārētur |
| 1st pl. | prehēnsēmur | prehēnsārēmur |
| 2nd pl. | prehēnsēminī | prehēnsārēminī |
| 3rd pl. | prehēnsentur | prehēnsārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | prehēnsā | prehēnsāre |
| pres. 2nd pl. | prehēnsāte | prehēnsāminī |
| fut. 2nd sg. | prehēnsātō | prehēnsātor |
| fut. 3rd sg. | prehēnsātō | prehēnsātor |
| fut. 2nd pl. | prehēnsātōte | — |
| fut. 3rd pl. | prehēnsantō | prehēnsantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | prehēnsāre | prehēnsārī |
| perfect infinitive | prehēnsāvisse prehēnsāsse | prehēnsātum esse |
| future infinitive | prehēnsātūrum esse | prehēnsātum īrī |
| present participle | prehēnsāns | — |
| perfect participle | — | prehēnsātus prehēnsāta, prehēnsātā, prehēnsātae, prehēnsātam, prehēnsātārum, prehēnsātās, prehēnsātī, prehēnsātōrum, prehēnsātōs |
| future participle | prehēnsātūrus prehēnsātūra, prehēnsātūrā, prehēnsātūrae, prehēnsātūram, prehēnsātūrārum, prehēnsātūrās, prehēnsātūre, prehēnsātūrī, prehēnsātūrīs, prehēnsātūrō, prehēnsātūrōrum, prehēnsātūrōs, prehēnsātūrum | prehēnsandus prehēnsanda, prehēnsandā, prehēnsandae, prehēnsandam, prehēnsandārum, prehēnsandās, prehēnsande, prehēnsandīs, prehēnsandōrum, prehēnsandōs |
gerundprehēnsandī, prehēnsandō, prehēnsandumsupineprehēnsātum, prehēnsātū
prĕhenso, and more freq. prenso, āvi, ātum, 1, v. freq. a. id.,
I. to grasp, seize, catch, lay hold of (not freq. till after the Aug. period).
I. In gen.:
prensare manu bracchia, Hor. S. 1, 9, 64: fastigia dextris, Verg. A. 2, 444: tenaci forcipe ferrum, id. ib. 12, 404: lubrica prensantes effugit umbra manus, Ov. F. 5, 476: prehensare hostium tela, Tac. H. 3, 28.—II. In partic., to take hold of, detain a person, in order to talk with him, thank him, entreat him, etc.:
arma, genua, vestigia prensando, flexere militum animos, Tac. H. 1, 66: commanipularium pectora, id. ib. 4, 46: itaque prenso amicos, supplico, ambio domos, Plin. Ep. 2, 9: prensatas exeuntium manus, Liv. 4, 60.—B. Transf., to sue or solicit for an office:
circumire et prensare patres, Liv. 1, 47, 7.—So absol.: prensat unus P. Galba, solicits for the consulship, Cic. Att. 1, 1, 1: nos initium prensandi facere cogitaramus, id. ib.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
(prehēnsō) see prenso.
Origins
Proto-Indo-European *-tós Proto-Italic *-tos Latin -tus Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin -tō Latin prehēnsō From prehendō + -tō.
Descendants
- Portuguesepresar