verbsecond conjugation
pleō
pleō (present infinitive plēre, perfect active plēvī, supine plētum)
Meaning
- Combining form used to form prefixed verbs with the approximate meaning "to fill".
[…]est ' conpositum quod nōn potest fierī simplex, ut conpleō: nēmō potest dīcere pleō.
it's likewise a compound when it cannot be used on its own, such as complete: one can't say plete.ca. 500, Pompeius, In artem Donati p. 240l.34For quotations using this term, see Citations:pleo.
Conjugation conjugation 2
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | pleō | plēbam | plēbō | plēvī | plēveram | plēverō |
| 2nd sg. | plēs | plēbās | plēbis | plēvistī | plēverās | plēveris |
| 3rd sg. | plet | plēbat | plēbit | plēvit | plēverat | plēverit |
| 1st pl. | plēmus | plēbāmus | plēbimus | plēvimus | plēverāmus | plēverimus |
| 2nd pl. | plētis | plēbātis | plēbitis | plēvistis | plēverātis | plēveritis |
| 3rd pl. | plent | plēbant | plēbunt | plēvērunt plēvēre | plēverant | plēverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | pleam | plērem | plēverim | plēvissem |
| 2nd sg. | pleās | plērēs | plēverīs | plēvissēs |
| 3rd sg. | pleat | plēret | plēverit | plēvisset |
| 1st pl. | pleāmus | plērēmus | plēverīmus | plēvissēmus |
| 2nd pl. | pleātis | plērētis | plēverītis | plēvissētis |
| 3rd pl. | pleant | plērent | plēverint | plēvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | pleor | plēbar | plēbor |
| 2nd sg. | plēris plēre | plēbāris plēbāre | plēberis plēbere |
| 3rd sg. | plētur | plēbātur | plēbitur |
| 1st pl. | plēmur | plēbāmur | plēbimur |
| 2nd pl. | plēminī | plēbāminī | plēbiminī |
| 3rd pl. | plentur | plēbantur | plēbuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | plear | plērer |
| 2nd sg. | pleāris pleāre | plērēris plērēre |
| 3rd sg. | pleātur | plērētur |
| 1st pl. | pleāmur | plērēmur |
| 2nd pl. | pleāminī | plērēminī |
| 3rd pl. | pleantur | plērentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | plē | plēre |
| pres. 2nd pl. | plēte | plēminī |
| fut. 2nd sg. | plētō | plētor |
| fut. 3rd sg. | plētō | plētor |
| fut. 2nd pl. | plētōte | — |
| fut. 3rd pl. | plentō | plentor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | plēre | plērī |
| perfect infinitive | plēvisse | plētum esse |
| future infinitive | plētūrum esse | plētum īrī |
| present participle | plēns | — |
| perfect participle | — | plētus plēta, plētā, plētae, plētam, plētārum, plētās, plētī, plētōrum, plētōs |
| future participle | plētūrus plētūra, plētūrā, plētūrae, plētūram, plētūrārum, plētūrās, plētūre, plētūrī, plētūrīs, plētūrō, plētūrōrum, plētūrōs, plētūrum | plendus plenda, plendā, plendae, plendam, plendārum, plendās, plende, plendīs, plendōrum, plendōs |
gerundplendī, plendō, plendumsupineplētum, plētū
plĕo, ēre, v. n.,
I. to fill, to fulfil, the root of plenus, q. v., compleo, expleo, suppleo:
plentur antiqui etiam sine praepositionibus dicebant, Fest. p. 230 Müll.Origins
Exists only as a bound morpheme in prefixed verbs, where it continues Proto-Italic *plēō, perhaps—according to De Vaan—from a root aorist *pléh₁-t, from Proto-Indo-European *pleh₁- (“to fill”). The perfect passive participle plētus may have replaced earlier *plātus, from *pl̥h₁tós. However, the pre-form of the participle is alternatively reconstructed as *pleh₁tós. For cognates, compare Russian -по́лнить (-pólnitʹ), a cognate with the same meaning that likewise does not occur uncompounded.