What does plāniceps mean in Latin?

plāniceps, a adjective, means “flat-headed”.

How do you pronounce plāniceps?

In classical Latin, [ˈpɫaː.nɪ.kɛps]; in ecclesiastical (church) Latin, [ˈplaː.ni.t͡ʃeps].

adjectivethird-declension one-termination adjective

plāniceps (genitive plānicipitis)

Classical[ˈpɫaː.nɪ.kɛps]Ecclesiastical[ˈplaː.ni.t͡ʃeps]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	plāniceps	plāniceps	plāniceps
genitive	plānicipitis	plānicipitis	plānicipitis
dative	plānicipitī	plānicipitī	plānicipitī
accusative	plānicipitem	plānicipitem	plāniceps
ablative	plānicipitī plānicipite	plānicipitī plānicipite	plānicipitī plānicipite
vocative	plāniceps	plāniceps	plāniceps

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	plānicipitēs	plānicipitēs	plānicipitia
genitive	plānicipitium	plānicipitium	plānicipitium
dative	plānicipitibus	plānicipitibus	plānicipitibus
accusative	plānicipitīs plānicipitēs	plānicipitīs plānicipitēs	plānicipitia
ablative	plānicipitibus	plānicipitibus	plānicipitibus
vocative	plānicipitēs	plānicipitēs	plānicipitia

New Latin; from plānus (“flat”) + -ceps (“headed”).