verbfirst conjugation
perpūrgō
perpūrgō (present infinitive perpūrgāre, perfect active perpūrgāvī, supine perpūrgātum)
Classical[pɛrˈpuːr.ɡoː]Ecclesiastical[perˈpur.ɡo]
Meaning
- to cleanse or purge thoroughly
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | perpūrgō | perpūrgābam | perpūrgābō | perpūrgāvī | perpūrgāveram | perpūrgāverō perpurgārō |
| 2nd sg. | perpūrgās | perpūrgābās | perpūrgābis | perpūrgāvistī perpurgāstī | perpūrgāverās perpurgārās | perpūrgāveris |
| 3rd sg. | perpūrgat | perpūrgābat | perpūrgābit | perpūrgāvit | perpūrgāverat perpurgārat | perpūrgāverit perpurgārit |
| 1st pl. | perpūrgāmus | perpūrgābāmus | perpūrgābimus | perpūrgāvimus | perpūrgāverāmus | perpūrgāverimus perpurgārimus |
| 2nd pl. | perpūrgātis | perpūrgābātis | perpūrgābitis | perpūrgāvistis perpurgāstis | perpūrgāverātis perpurgārātis | perpūrgāveritis perpurgāritis |
| 3rd pl. | perpūrgant | perpūrgābant | perpūrgābunt | perpūrgāvērunt perpūrgāvēre, perpurgārunt | perpūrgāverant perpurgārant | perpūrgāverint perpurgārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | perpūrgem | perpūrgārem | perpūrgāverim perpurgārim | perpūrgāvissem perpurgāssem |
| 2nd sg. | perpūrgēs | perpūrgārēs | perpūrgāverīs | perpūrgāvissēs perpurgāssēs |
| 3rd sg. | perpūrget | perpūrgāret | perpūrgāverit perpurgārit | perpūrgāvisset perpurgāsset |
| 1st pl. | perpūrgēmus | perpūrgārēmus | perpūrgāverīmus perpurgārīmus | perpūrgāvissēmus perpurgāssēmus |
| 2nd pl. | perpūrgētis | perpūrgārētis | perpūrgāverītis perpurgārītis | perpūrgāvissētis perpurgāssētis |
| 3rd pl. | perpūrgent | perpūrgārent | perpūrgāverint perpurgārint | perpūrgāvissent perpurgāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | perpūrgor | perpūrgābar | perpūrgābor |
| 2nd sg. | perpūrgāris perpūrgāre | perpūrgābāris perpūrgābāre | perpūrgāberis perpūrgābere |
| 3rd sg. | perpūrgātur | perpūrgābātur | perpūrgābitur |
| 1st pl. | perpūrgāmur | perpūrgābāmur | perpūrgābimur |
| 2nd pl. | perpūrgāminī | perpūrgābāminī | perpūrgābiminī |
| 3rd pl. | perpūrgantur | perpūrgābantur | perpūrgābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | perpūrger | perpūrgārer |
| 2nd sg. | perpūrgēris perpūrgēre | perpūrgārēris perpūrgārēre |
| 3rd sg. | perpūrgētur | perpūrgārētur |
| 1st pl. | perpūrgēmur | perpūrgārēmur |
| 2nd pl. | perpūrgēminī | perpūrgārēminī |
| 3rd pl. | perpūrgentur | perpūrgārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | perpūrgā | perpūrgāre |
| pres. 2nd pl. | perpūrgāte | perpūrgāminī |
| fut. 2nd sg. | perpūrgātō | perpūrgātor |
| fut. 3rd sg. | perpūrgātō | perpūrgātor |
| fut. 2nd pl. | perpūrgātōte | — |
| fut. 3rd pl. | perpūrgantō | perpūrgantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | perpūrgāre | perpūrgārī |
| perfect infinitive | perpūrgāvisse perpurgāsse | perpūrgātum esse |
| future infinitive | perpūrgātūrum esse | perpūrgātum īrī |
| present participle | perpūrgāns | — |
| perfect participle | — | perpūrgātus perpūrgāta, perpūrgātā, perpūrgātae, perpūrgātam, perpūrgātārum, perpūrgātās, perpūrgātī, perpūrgātōrum, perpūrgātōs |
| future participle | perpūrgātūrus perpūrgātūra, perpūrgātūrā, perpūrgātūrae, perpūrgātūram, perpūrgātūrārum, perpūrgātūrās, perpūrgātūre, perpūrgātūrī, perpūrgātūrīs, perpūrgātūrō, perpūrgātūrōrum, perpūrgātūrōs, perpūrgātūrum | perpūrgandus perpūrganda, perpūrgandā, perpūrgandae, perpūrgandam, perpūrgandārum, perpūrgandās, perpūrgande, perpūrgandīs, perpūrgandōrum, perpūrgandōs |
gerundperpūrgandī, perpūrgandō, perpūrgandumsupineperpūrgātum, perpūrgātū
per-purgo (ante-class. perpūrĭgo, v. Ritschl, Opusc. 2, 426 sqq.), āvi, ātum, 1, v. a.,
I. to cleanse or purge thoroughly, to make quite clean.
I. Lit.:
alvum, Cato, R. R. 115: se, Cic. N. D. 2, 50, 127: perpurgata ulcera, Cels. 5, 26, n. 36: perpurigatis auribus, i. e. with the greatest attention, Plaut. Mil. 3, 1, 179.—II. Trop., to clear up, explain:
locus orationis perpurgatus ab iis, qui ante me dixerunt, Cic. Mur. 26, 54: crimina, id. Scaur. 8, 14; cf. id. Div. 2, 1, 2.—Absol.: de dote tanto magis perpurga, settle, arrange, Cic. Att. 12, 12, 1.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
per-pūrgō (old perpūrigō) āvī, ātus, āre,
to cleanse thoroughly, purge: se quādam herbulā.— Fig., to clear up, explain: locus orationis perpurgatus ab iis: de dote tanto magis, arrange.
Origins
Proto-Indo-European *péh₂wr̥ Proto-Italic *pūr? Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ōder. Latin -igō Latin pūrgō Latin perpūrgō From per- + pūrgō.