verbfirst conjugation
permānō
permānō (present infinitive permānāre, perfect active permānāvī, supine permānātum)
Classical[pɛrˈmaː.noː]Ecclesiastical[perˈmaː.no]
Meaning
- to flow or leak through; to permeate
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | permānō | permānābam | permānābō | permānāvī | permānāveram | permānāverō permānārō |
| 2nd sg. | permānās | permānābās | permānābis | permānāvistī permānāstī | permānāverās permānārās | permānāveris |
| 3rd sg. | permānat | permānābat | permānābit | permānāvit | permānāverat permānārat | permānāverit permānārit |
| 1st pl. | permānāmus | permānābāmus | permānābimus | permānāvimus | permānāverāmus | permānāverimus permānārimus |
| 2nd pl. | permānātis | permānābātis | permānābitis | permānāvistis permānāstis | permānāverātis permānārātis | permānāveritis permānāritis |
| 3rd pl. | permānant | permānābant | permānābunt | permānāvērunt permānāvēre, permānārunt | permānāverant permānārant | permānāverint permānārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | permānem | permānārem | permānāverim permānārim | permānāvissem permānāssem |
| 2nd sg. | permānēs | permānārēs | permānāverīs | permānāvissēs permānāssēs |
| 3rd sg. | permānet | permānāret | permānāverit permānārit | permānāvisset permānāsset |
| 1st pl. | permānēmus | permānārēmus | permānāverīmus permānārīmus | permānāvissēmus permānāssēmus |
| 2nd pl. | permānētis | permānārētis | permānāverītis permānārītis | permānāvissētis permānāssētis |
| 3rd pl. | permānent | permānārent | permānāverint permānārint | permānāvissent permānāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | permānor | permānābar | permānābor |
| 2nd sg. | permānāris permānāre | permānābāris permānābāre | permānāberis permānābere |
| 3rd sg. | permānātur | permānābātur | permānābitur |
| 1st pl. | permānāmur | permānābāmur | permānābimur |
| 2nd pl. | permānāminī | permānābāminī | permānābiminī |
| 3rd pl. | permānantur | permānābantur | permānābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | permāner | permānārer |
| 2nd sg. | permānēris permānēre | permānārēris permānārēre |
| 3rd sg. | permānētur | permānārētur |
| 1st pl. | permānēmur | permānārēmur |
| 2nd pl. | permānēminī | permānārēminī |
| 3rd pl. | permānentur | permānārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | permānā | permānāre |
| pres. 2nd pl. | permānāte | permānāminī |
| fut. 2nd sg. | permānātō | permānātor |
| fut. 3rd sg. | permānātō | permānātor |
| fut. 2nd pl. | permānātōte | — |
| fut. 3rd pl. | permānantō | permānantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | permānāre | permānārī |
| perfect infinitive | permānāvisse permānāsse | permānātum esse |
| future infinitive | permānātūrum esse | permānātum īrī |
| present participle | permānāns | — |
| perfect participle | — | permānātus permānāta, permānātā, permānātae, permānātam, permānātārum, permānātās, permānātī, permānātōrum, permānātōs |
| future participle | permānātūrus permānātūra, permānātūrā, permānātūrae, permānātūram, permānātūrārum, permānātūrās, permānātūre, permānātūrī, permānātūrīs, permānātūrō, permānātūrōrum, permānātūrōs, permānātūrum | permānandus permānanda, permānandā, permānandae, permānandam, permānandārum, permānandās, permānande, permānandīs, permānandōrum, permānandōs |
gerundpermānandī, permānandō, permānandumsupinepermānātum, permānātū
per-māno, āvi, ātum, 1, v. n.,
I. to flow through, press through, penetrate.
I. Lit. (rare):
in saxis ac speluncis permanat aquarum Liquidus umor, Lucr. 1, 348: permanat calor argentum, id. 1, 494: primordia singula per quojusque foramina permanare, id. 2, 397; so id. 6, 952; 3, 699.—II. Transf., to flow to any place; to penetrate, reach anywhere (class.;
syn.: penetro, pervado): sucus permanat ad jecur, Cic. N. D. 2, 55, 137: venenum in omnis partis corporis permanat, id. Clu. 62, 173 (but in Lucr. 1, 122, the correct read. is permaneant; v. Lachm. ad h. l., and permaneo, α).—B. Trop.
1. To penetrate, reach, extend to any place:
amor usque in pectus permanavit, Plaut. Most. 1, 2, 63; Lucr. 3, 253: conclusiunculae ad sensus non permanantes, Cic. Tusc. 2, 18, 42: ut sermones hominum ad vestras aures permanarent, id. Balb. 25, 56: macula permanat ad animum, id. Rosc. Am. 24, 66: Pythagorae doctrina permanavisse mihi videtur in hanc civitatem, id. Tusc. 4, 1, 2; cf.: hoc ubi uno auctore ad plures permanaverat, etc., Caes. B. C. 2, 29, 1.—* 2. Permanare palam, to be divulged, become known, Plaut. Capt. 2, 1, 25.
Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
per-mānō āvī, —, āre.
to flow to, penetrate, reach: sucus permanat ad iecur: (venenum) in omnis partīs corporis.—Fig., to penetrate, reach, extend to: ne ad patrem hoc permanet, reach the ears of, T.: macula permanat ad animum: uno auctore ad plures, Cs.
Origins
From per- + mano.