adverb
pācātē
pācātē (comparative pācātius, superlative pācātissimē)
Classical[paːˈkaː.teː]Ecclesiastical[paˈkaː.te]
Meaning
- in a pacified manner, peaceably, quietly
Latīnē defined in Latin in our graded readers

cum pācepācātē — in IVLIANVS I: Gallia, ch. 16
Lewis & Short A Latin Dictionary, 1879
pācātē, adv., v. 2. paco,
I. P. a. fin.
Origins
From pācō (“to make peaceful, pacify”), from pāx (“peace”).