adjectivefirst/second-declension adjective
pābulātōrius
pābulātōrius (feminine pābulātōria, neuter pābulātōrium)
Classical[paː.bʊ.ɫaːˈtoː.ri.ʊs]Ecclesiastical[pa.bu.laˈtɔː.ri.us]
Meaning
- adjectiveOf or for fodder.
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | pābulātōrius | pābulātōria | pābulātōrium |
| genitive | pābulātōriī | pābulātōriae | pābulātōriī |
| dative | pābulātōriō | pābulātōriae | pābulātōriō |
| accusative | pābulātōrium | pābulātōriam | pābulātōrium |
| ablative | pābulātōriō | pābulātōriā | pābulātōriō |
| vocative | pābulātōrie | pābulātōria | pābulātōrium |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | pābulātōriī | pābulātōriae | pābulātōria |
| genitive | pābulātōriōrum | pābulātōriārum | pābulātōriōrum |
| dative | pābulātōriīs | pābulātōriīs | pābulātōriīs |
| accusative | pābulātōriōs | pābulātōriās | pābulātōria |
| ablative | pābulātōriīs | pābulātōriīs | pābulātōriīs |
| vocative | pābulātōriī | pābulātōriae | pābulātōria |
pābŭlātōrĭus, a, um, adj. pabulator,
I. of or for fodder:
corbis, Col. 6, 3, 5; 11, 2, 99.Origins
From pābulātor (“forager”), from pābulor (“to eat fodder, graze; forage”), from pābulum (“food, nourishment; fodder”).