noun · neutersecond declension
ossuārium
ossuārium n (genitive ossuāriī or ossuārī)
Classical[ɔs.suˈaː.ri.ũː]Ecclesiastical[os.suˈaː.ri.um]
Meaning
- A receptacle for the bones of the dead, charnel house, ossuary
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | ossuārium | ossuāria ossāria |
| genitive | ossuāriī ossuārī, ossārī, ossāriī | ossuāriōrum ossāriōrum |
| dative | ossuāriō ossāriō | ossuāriīs ossāriīs |
| accusative | ossuārium | ossuāria ossāria |
| ablative | ossuāriō ossāriō | ossuāriīs ossāriīs |
| vocative | ossuārium | ossuāria ossāria |
ossŭārĭum, ii, n., v. ossuarius, II.
Origins
From ossuārius (“of or for bones”), from ossua (“bones”) + -ārius, alternative form of os (“bone”).
Descendants
- Englishossuary
- Frenchossuaire
- Portugueseossuário
- Romanianosuar
In English words that came into English from ossuārium
- ossuaryossuārium
- ossariumossārium
- ossuariumossuārium