adjectivefirst/second-declension adjective
optīvus
optīvus (feminine optīva, neuter optīvum)
Classical[ɔpˈtiː.wʊs]Ecclesiastical[opˈtiː.vus]
Meaning
- adjectiverarechosen
cognōmen optīvum
assumed name
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | optīvus | optīva | optīvum |
| genitive | optīvī | optīvae | optīvī |
| dative | optīvō | optīvae | optīvō |
| accusative | optīvum | optīvam | optīvum |
| ablative | optīvō | optīvā | optīvō |
| vocative | optīve | optīva | optīvum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | optīvī | optīvae | optīva |
| genitive | optīvōrum | optīvārum | optīvōrum |
| dative | optīvīs | optīvīs | optīvīs |
| accusative | optīvōs | optīvās | optīva |
| ablative | optīvīs | optīvīs | optīvīs |
| vocative | optīvī | optīvae | optīva |
optīvus, a, um, adj. opto,
I. chosen (poet. and in post-class. prose):
cognomen, Hor. Ep. 2, 2, 101: optivi vocantur hi (tutores) qui ex optione sumuntur, Gai. Inst. 1, 154 (opp. to dativi).Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
optīvus adj.
2 AP-, chosen: cognomen, assumed, H.
Origins
Somehow from optō + -īvus.