LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

oblātīcius

oblātīcius (feminine oblātīcia, neuter oblātīcium)
Classical[ɔb.ɫaːˈtiː.ki.ʊs]Ecclesiastical[ob.laˈtiː.t͡ʃi.us]

Meaning

  1. adjectivefreely-offered

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativeoblātīciusoblātīciaoblātīcium
genitiveoblātīciīoblātīciaeoblātīciī
dativeoblātīciōoblātīciaeoblātīciō
accusativeoblātīciumoblātīciamoblātīcium
ablativeoblātīciōoblātīciāoblātīciō
vocativeoblātīcieoblātīciaoblātīcium
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativeoblātīciīoblātīciaeoblātīcia
genitiveoblātīciōrumoblātīciārumoblātīciōrum
dativeoblātīciīsoblātīciīsoblātīciīs
accusativeoblātīciōsoblātīciāsoblātīcia
ablativeoblātīciīsoblātīciīsoblātīciīs
vocativeoblātīciīoblātīciaeoblātīcia

ob-lātīcĭus or -tĭus, a, um, adj. offero,
I. freely offered or presented (postclass.): impendium, Sid. Ep. 7, 9: aurum, a gratuitous offering of the Senate to the emperor, i. q. oblatio, Cod. Th. 6, 2, 5.

Quick answers

What does oblātīcius mean in Latin?
oblātīcius, a adjective, means “freely-offered”.
How do you pronounce oblātīcius?
In classical Latin, [ɔb.ɫaːˈtiː.ki.ʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [ob.laˈtiː.t͡ʃi.us].