LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

nōminātīvus

nōminātīvus (feminine nōminātīva, neuter nōminātīvum)
Classical[noː.mɪ.naːˈtiː.wʊs]Ecclesiastical[no.mi.naˈtiː.vus]

Meaning

  1. adjectivenominative

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativenōminātīvusnōminātīvanōminātīvum
genitivenōminātīvīnōminātīvaenōminātīvī
dativenōminātīvōnōminātīvaenōminātīvō
accusativenōminātīvumnōminātīvamnōminātīvum
ablativenōminātīvōnōminātīvānōminātīvō
vocativenōminātīvenōminātīvanōminātīvum
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativenōminātīvīnōminātīvaenōminātīva
genitivenōminātīvōrumnōminātīvārumnōminātīvōrum
dativenōminātīvīsnōminātīvīsnōminātīvīs
accusativenōminātīvōsnōminātīvāsnōminātīva
ablativenōminātīvīsnōminātīvīsnōminātīvīs
vocativenōminātīvīnōminātīvaenōminātīva

nōmĭnātīvus, a, um, adj. id.,
I. of or belonging to naming, nominative; in gram.: casus nominativus, the nominative case, Varr. L. L. 10, § 23 Müll.; Quint. 1, 7, 3; 7, 9, 13; 8, 3, 46 et saep.

Origins

From nōminō (“to name, give name to”) + -īvus. Calque of Ancient Greek ὀνομαστική (onomastikḗ).

In English words that came into English from nōminātīvus

  • nominativenōminātīvus

Quick answers

What does nōminātīvus mean in Latin?
nōminātīvus, a adjective, means “nominative”.
How do you pronounce nōminātīvus?
In classical Latin, [noː.mɪ.naːˈtiː.wʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [no.mi.naˈtiː.vus].