adjectivethird-declension two-termination adjective
nōminālis
nōminālis (neuter nōmināle)
Classical[noː.mɪˈnaː.lɪs]Ecclesiastical[no.miˈnaː.lis]
nōminālia pl. nom. n.; pl. acc. n.; pl. voc. n.
Meaning
- two terminationnominal (of a name)
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | nōminālis | nōminālis | nōmināle |
| genitive | nōminālis | nōminālis | nōminālis |
| dative | nōminālī | nōminālī | nōminālī |
| accusative | nōminālem | nōminālem | nōmināle |
| ablative | nōminālī | nōminālī | nōminālī |
| vocative | nōminālis | nōminālis | nōmināle |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | nōminālēs | nōminālēs | nōminālia |
| genitive | nōminālium | nōminālium | nōminālium |
| dative | nōminālibus | nōminālibus | nōminālibus |
| accusative | nōminālīs nōminālēs | nōminālīs nōminālēs | nōminālia |
| ablative | nōminālibus | nōminālibus | nōminālibus |
| vocative | nōminālēs | nōminālēs | nōminālia |
nōmĭnālis, e, adj. nomen,
I. of or belonging to a name, nominal (ante- and postclass.):
gentilitas, Varr. L. L. 8, § 4 Müll.— II. Subst.: nōmĭnālĭa, ĭum, n., the day on which a child received its name, the name-day, Tert. Idol. 16.—Hence, adv.: nōmĭnālĭter, by name, expressly:
annuere, Arn. 2, 80.Origins
- Proto-Indo-European*h₁nómn̥
- Proto-Italic*nōmn̥
- Latinnōminālis
Proto-Indo-European *h₂el- Proto-Indo-European *-is Proto-Indo-European *h₂élisder.? Proto-Italic *-ālis Latin -ālis Latin nōminālis From nōmen + -ālis.
Descendants
- Catalannominal
- Englishnominal
- Frenchnominal
- Romaniannominalfrom French nominal
- Germannominal
- Italiannominale
- Portuguesenominal
- Spanishnominal
- Czechnominální
- Afrikaansnominaalfrom English nominal