LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
noun · masculinesecond declension

mūrārius

mūrārius m (genitive mūrāriī or mūrārī)
Classical[muːˈraː.ri.ʊs]Ecclesiastical[muˈraː.ri.us]

Meaning

  1. A bricklayer.
  2. A mason

Declension

declension
formsingularplural
nominativemūrārius
mūrāria, mūrārium		mūrāriī
mūrāriae, mūrāria
genitivemūrāriī
mūrāriae		mūrāriōrum
mūrāriārum
dativemūrāriō
mūrāriae		mūrāriīs
accusativemūrārium
mūrāriam		mūrāriōs
mūrāriās, mūrāria
ablativemūrāriō
mūrāriā		mūrāriīs
vocativemūrārie
mūrāria, mūrārium		mūrāriī
mūrāriae, mūrāria

Origins

  1. Proto-Indo-European*mey-
  2. Proto-Indo-European*moyros
  3. Proto-Italic*moiros
  4. Latinmūrārius

Proto-Indo-European *-yósder. Proto-Italic *-āzios Latin -āriusnom. Latin -ārius Latin mūrārius From mūrus (“wall”) + -ārius (agent noun suffix).

Quick answers

What does mūrārius mean in Latin?
mūrārius, a noun, means “A bricklayer.; A mason”.
What is the genitive of mūrārius?
The genitive singular is mūrāriī. mūrārius is masculine, second declension.
How do you pronounce mūrārius?
In classical Latin, [muːˈraː.ri.ʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [muˈraː.ri.us].
Where does mūrārius come from?
Proto-Indo-European *mey- → Proto-Indo-European *moyros → Proto-Italic *moiros → Latin mūrārius.