verbfirst conjugation
mulierō
mulierō (present infinitive mulierāre, perfect active mulierāvī, supine mulierātum)
Classical[mʊˈli.ɛ.roː]Ecclesiastical[muˈliː.e.ro]
Meaning
- to make womanish, render effeminate, feminize
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | mulierō | mulierābam | mulierābō | mulierāvī | mulierāveram | mulierāverō |
| 2nd sg. | mulierās | mulierābās | mulierābis | mulierāvistī | mulierāverās | mulierāveris |
| 3rd sg. | mulierat | mulierābat | mulierābit | mulierāvit | mulierāverat | mulierāverit |
| 1st pl. | mulierāmus | mulierābāmus | mulierābimus | mulierāvimus | mulierāverāmus | mulierāverimus |
| 2nd pl. | mulierātis | mulierābātis | mulierābitis | mulierāvistis | mulierāverātis | mulierāveritis |
| 3rd pl. | mulierant | mulierābant | mulierābunt | mulierāvērunt mulierāvēre | mulierāverant | mulierāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | mulierem | mulierārem | mulierāverim | mulierāvissem |
| 2nd sg. | mulierēs | mulierārēs | mulierāverīs | mulierāvissēs |
| 3rd sg. | mulieret | mulierāret | mulierāverit | mulierāvisset |
| 1st pl. | mulierēmus | mulierārēmus | mulierāverīmus | mulierāvissēmus |
| 2nd pl. | mulierētis | mulierārētis | mulierāverītis | mulierāvissētis |
| 3rd pl. | mulierent | mulierārent | mulierāverint | mulierāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | mulieror | mulierābar | mulierābor |
| 2nd sg. | mulierāris mulierāre | mulierābāris mulierābāre | mulierāberis mulierābere |
| 3rd sg. | mulierātur | mulierābātur | mulierābitur |
| 1st pl. | mulierāmur | mulierābāmur | mulierābimur |
| 2nd pl. | mulierāminī | mulierābāminī | mulierābiminī |
| 3rd pl. | mulierantur | mulierābantur | mulierābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | mulierer | mulierārer |
| 2nd sg. | mulierēris mulierēre | mulierārēris mulierārēre |
| 3rd sg. | mulierētur | mulierārētur |
| 1st pl. | mulierēmur | mulierārēmur |
| 2nd pl. | mulierēminī | mulierārēminī |
| 3rd pl. | mulierentur | mulierārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | mulierā | mulierāre |
| pres. 2nd pl. | mulierāte | mulierāminī |
| fut. 2nd sg. | mulierātō | mulierātor |
| fut. 3rd sg. | mulierātō | mulierātor |
| fut. 2nd pl. | mulierātōte | — |
| fut. 3rd pl. | mulierantō | mulierantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | mulierāre | mulierārī |
| perfect infinitive | mulierāvisse | mulierātum esse |
| future infinitive | mulierātūrum esse | mulierātum īrī |
| present participle | mulierāns mulierante, mulierantem, mulierantēs, mulierantī, mulierantia, mulierantibus, mulierantis, mulierantīs, mulierantium | — |
| perfect participle | — | mulierātus mulierāta, mulierātā, mulierātae, mulierātam, mulierātārum, mulierātās, mulierātī, mulierātōrum, mulierātōs |
| future participle | mulierātūrus mulierātūra, mulierātūrā, mulierātūrae, mulierātūram, mulierātūrārum, mulierātūrās, mulierātūre, mulierātūrī, mulierātūrīs, mulierātūrō, mulierātūrōrum, mulierātūrōs, mulierātūrum | mulierandus mulieranda, mulierandā, mulierandae, mulierandam, mulierandārum, mulierandās, mulierande, mulierandīs, mulierandōrum, mulierandōs |
gerundmulierandī, mulierandō, mulierandumsupinemulierātum, mulierātū
mŭlĭĕro, āvi, 1, v. a. id.,
I. to make womanish, render effeminate (ante-class.): Varr. ap. Non. 140, 16.
Origins
From mulier (“woman”).