verbfirst conjugation
mītificō
mītificō (present infinitive mītificāre, perfect active mītificāvī, supine mītificātum)
Classical[miːˈtɪ.fɪ.koː]Ecclesiastical[miˈtiː.fi.ko]
Meaning
- transitiveto ripen
- transitiveto tame, mollify
- transitiveto make mild or gentle
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | mītificō | mītificābam | mītificābō | mītificāvī | mītificāveram | mītificāverō |
| 2nd sg. | mītificās | mītificābās | mītificābis | mītificāvistī | mītificāverās | mītificāveris |
| 3rd sg. | mītificat | mītificābat | mītificābit | mītificāvit | mītificāverat | mītificāverit |
| 1st pl. | mītificāmus | mītificābāmus | mītificābimus | mītificāvimus | mītificāverāmus | mītificāverimus |
| 2nd pl. | mītificātis | mītificābātis | mītificābitis | mītificāvistis | mītificāverātis | mītificāveritis |
| 3rd pl. | mītificant | mītificābant | mītificābunt | mītificāvērunt mītificāvēre | mītificāverant | mītificāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | mītificem | mītificārem | mītificāverim | mītificāvissem |
| 2nd sg. | mītificēs | mītificārēs | mītificāverīs | mītificāvissēs |
| 3rd sg. | mītificet | mītificāret | mītificāverit | mītificāvisset |
| 1st pl. | mītificēmus | mītificārēmus | mītificāverīmus | mītificāvissēmus |
| 2nd pl. | mītificētis | mītificārētis | mītificāverītis | mītificāvissētis |
| 3rd pl. | mītificent | mītificārent | mītificāverint | mītificāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | mītificor | mītificābar | mītificābor |
| 2nd sg. | mītificāris mītificāre | mītificābāris mītificābāre | mītificāberis mītificābere |
| 3rd sg. | mītificātur | mītificābātur | mītificābitur |
| 1st pl. | mītificāmur | mītificābāmur | mītificābimur |
| 2nd pl. | mītificāminī | mītificābāminī | mītificābiminī |
| 3rd pl. | mītificantur | mītificābantur | mītificābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | mītificer | mītificārer |
| 2nd sg. | mītificēris mītificēre | mītificārēris mītificārēre |
| 3rd sg. | mītificētur | mītificārētur |
| 1st pl. | mītificēmur | mītificārēmur |
| 2nd pl. | mītificēminī | mītificārēminī |
| 3rd pl. | mītificentur | mītificārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | mītificā | mītificāre |
| pres. 2nd pl. | mītificāte | mītificāminī |
| fut. 2nd sg. | mītificātō | mītificātor |
| fut. 3rd sg. | mītificātō | mītificātor |
| fut. 2nd pl. | mītificātōte | — |
| fut. 3rd pl. | mītificantō | mītificantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | mītificāre | mītificārī |
| perfect infinitive | mītificāvisse | mītificātum esse |
| future infinitive | mītificātūrum esse | mītificātum īrī |
| present participle | mītificāns | — |
| perfect participle | — | mītificātus |
| future participle | mītificātūrus | mītificandus |
gerundmītificandī, mītificandō, mītificandumsupinemītificātum, mītificātū
mītĭfĭco, āvi, ātum, 1, v. a. mitis-facio,
I. to make mild or mellow, to mature, ripen; to make tame, to tame (mostly postAug. for the class. mitigo, q. v.).
I. Lit.: in omne corpus diviso et mitigato cibo, well digested, distributed as nutriment (al. modificatus), Cic. Div. 2, 26, 57 Orell. N. cr.:
nocte sidus tepido fulgore mitificat (marinas locustas), Plin. 9, 31, 50, § 96: elephantos, to tame, id. 8, 7, 7, § 23.—Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
mītificō —, ātus, āre
mitis + 2 FAC-, to ripen : mitificato cibo, well digested .
Origins
Proto-Italic *-fakos Latin -ficus Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin -ficō Latin mītificō From mītis (“mellow, ripe, meek”) + -ficō (“to make”).