verbfirst conjugation
minō1
minō (present infinitive mināre, perfect active mināvī, supine minātum)
Classical[ˈmɪ.noː]Ecclesiastical[ˈmiː.no]
Meaning
- to drive or goad (animals)
- Late Latinto drive or lead (people)
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | minō | minābam | minābō | mināvī | mināveram | mināverō minārō |
| 2nd sg. | minās | minābās | minābis | mināvistī mināstī | mināverās minārās | mināveris |
| 3rd sg. | minat | minābat | minābit | mināvit | mināverat minārat | mināverit minārit |
| 1st pl. | mināmus | minābāmus | minābimus | mināvimus | mināverāmus | mināverimus minārimus |
| 2nd pl. | minātis | minābātis | minābitis | mināvistis mināstis | mināverātis minārātis | mināveritis mināritis |
| 3rd pl. | minant | minābant | minābunt | mināvērunt mināvēre, minārunt | mināverant minārant | mināverint minārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | minem | minārem | mināverim minārim | mināvissem mināssem |
| 2nd sg. | minēs | minārēs | mināverīs | mināvissēs mināssēs |
| 3rd sg. | minet | mināret | mināverit minārit | mināvisset mināsset |
| 1st pl. | minēmus | minārēmus | mināverīmus minārīmus | mināvissēmus mināssēmus |
| 2nd pl. | minētis | minārētis | mināverītis minārītis | mināvissētis mināssētis |
| 3rd pl. | minent | minārent | mināverint minārint | mināvissent mināssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | minor | minābar | minābor |
| 2nd sg. | mināris mināre | minābāris minābāre | mināberis minābere |
| 3rd sg. | minātur | minābātur | minābitur |
| 1st pl. | mināmur | minābāmur | minābimur |
| 2nd pl. | mināminī | minābāminī | minābiminī |
| 3rd pl. | minantur | minābantur | minābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | miner | minārer |
| 2nd sg. | minēris minēre | minārēris minārēre |
| 3rd sg. | minētur | minārētur |
| 1st pl. | minēmur | minārēmur |
| 2nd pl. | minēminī | minārēminī |
| 3rd pl. | minentur | minārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | minā | mināre |
| pres. 2nd pl. | mināte | mināminī |
| fut. 2nd sg. | minātō | minātor |
| fut. 3rd sg. | minātō | minātor |
| fut. 2nd pl. | minātōte | — |
| fut. 3rd pl. | minantō | minantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | mināre | minārī |
| perfect infinitive | mināvisse mināsse | minātum esse |
| future infinitive | minātūrum esse | minātum īrī |
| present participle | mināns | — |
| perfect participle | — | minātus mināta, minātā, minātae, minātam, minātārum, minātās, minātī, minātōrum, minātōs |
| future participle | minātūrus minātūra, minātūrā, minātūrae, minātūram, minātūrārum, minātūrās, minātūre, minātūrī, minātūrīs, minātūrō, minātūrōrum, minātūrōs, minātūrum | minandus minanda, minandā, minandae, minandam, minandārum, minandās, minande, minandīs, minandōrum, minandōs |
gerundminandī, minandō, minandumsupineminātum, minātū
Phrases from Meissner's Latin Phrase-Book
- minas iacere, iactare
- to use threats.
mĭno, āvi, ātum, 1, v. a. and n., collat. form of minor (ante-class., acc. to Prisc. p. 799, but v. Lachm. ad Lucr. 6, 563.—From the application of the words minari and minae to the threatening cries of cattledrivers is doubtless derived the old rustic signif., also generally adopted in the postclass. per. into the literary lang.),
I. to drive animals:
asinos et equum minantes baculis exigunt, App. M. 3, p. 141: asinum, id. ib. 8, p. 216: me ut suam juvencam, Aus. Epigr. 67, 3: gregem ad interiora deserti, Vulg. Exod. 3, 1: per omnem mundum (so, vaccam), Schol. Juv. 6, 526: agasones equos agentes, id est minantes, Paul. ex Fest. s. v. agasones, p. 25 Müll.—Pass. transf.: cum a validis ventis minentur (naves), Vulg. Jac. 3, 4; id. Nah. 2, 7.—Of men: eos a tribunali, Vulg. Act. 18, 16.—Hence the Ital. menare; Fl. mener.Origins
Collateral form of minor (“to threaten; to goad”). Attested in sense 1 from the second century CE in Apuleius. Sense 2 is found in numerous later works.
Gallo-Romance
- Frenchmenerfrom Old French mener
- Germanmennenfrom Old French mener
- Franco-Provençalmenar
- Bourguignonmoinerfrom Old French mener
- Normanm'nerfrom Old French mener
- Normanmenerfrom Old French mener
- Picardmnerfrom Old French mener
Occitano-Romance
- Catalanmenar
- Occitanmenar
Balkan Romance
- Romanianmâna, mânare
- Aromanianmin, minari
Italo-Romance
- Italianmenare
- Neapolitanmenà
- Sicilianminari
Ibero-Romance
- Spanishmenar
- Asturianaminar
- Asturianamenar
Dalmatian
- unknownmenur
North Italian
- Friulianmenâ
- Ladinmener
- Piedmontesemnè
- Piedmontesemagnè
- Romanshmner
- Venetanmenar