adjectivethird-declension two-termination adjective
marītālis
marītālis (neuter marītāle)
Classical[ma.riːˈtaː.lɪs]Ecclesiastical[ma.riˈtaː.lis]
Meaning
- two terminationmatrimonial, nuptial, marital, conjugal
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | marītālis | marītālis | marītāle |
| genitive | marītālis | marītālis | marītālis |
| dative | marītālī | marītālī | marītālī |
| accusative | marītālem | marītālem | marītāle |
| ablative | marītālī | marītālī | marītālī |
| vocative | marītālis | marītālis | marītāle |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | marītālēs | marītālēs | marītālia |
| genitive | marītālium | marītālium | marītālium |
| dative | marītālibus | marītālibus | marītālibus |
| accusative | marītālīs marītālēs | marītālīs marītālēs | marītālia |
| ablative | marītālibus | marītālibus | marītālibus |
| vocative | marītālēs | marītālēs | marītālia |
mărītālis, e, adj. 1. maritus,
I. of or belonging to married people, matrimonial, nuptial, conjugal (poet. and post - Aug.):
vestis, Ov. A. A. 2, 258: conjugium, Col. 12 praef. 1: fax, Val. Max. 9, 1, 9: supercilium, id. ib. 6, 3, 10: capistrum, the marriagehalter, Juv. 6, 43: honor et affectio, Fragm. Jur. Rom. Vat. 253 a, Huschke.—Hence, mărītālĭter, adv., matrimonially, Aug. in Johann. tr. 31, 3.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
marītālis e, adj.
1 maritus, of married people, matrimonial, nuptial : vestis, O.: capistrum, the marriage-halter , Iu.
Origins
Descendants
- Englishmarital
- Frenchmarital
- Italianmaritale
- Portuguesemarital
- Portuguesemaridal
- Romanianmarital
- Spanishmarital
- Spanishmaridal
In English words that came into English from marītālis
- maritalmarītālis