verbfirst conjugation
locitō
locitō (present infinitive locitāre, perfect active locitāvī, supine locitātum)
Classical[ˈɫɔ.kɪ.toː]Ecclesiastical[ˈlɔː.t͡ʃi.to]
Meaning
- to let or hire out
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | locitō | locitābam | locitābō | locitāvī | locitāveram | locitāverō locitārō |
| 2nd sg. | locitās | locitābās | locitābis | locitāvistī locitāstī | locitāverās locitārās | locitāveris |
| 3rd sg. | locitat | locitābat | locitābit | locitāvit | locitāverat locitārat | locitāverit locitārit |
| 1st pl. | locitāmus | locitābāmus | locitābimus | locitāvimus | locitāverāmus | locitāverimus locitārimus |
| 2nd pl. | locitātis | locitābātis | locitābitis | locitāvistis locitāstis | locitāverātis locitārātis | locitāveritis locitāritis |
| 3rd pl. | locitant | locitābant | locitābunt | locitāvērunt locitāvēre, locitārunt | locitāverant locitārant | locitāverint locitārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | locitem | locitārem | locitāverim locitārim | locitāvissem locitāssem |
| 2nd sg. | locitēs | locitārēs | locitāverīs | locitāvissēs locitāssēs |
| 3rd sg. | locitet | locitāret | locitāverit locitārit | locitāvisset locitāsset |
| 1st pl. | locitēmus | locitārēmus | locitāverīmus locitārīmus | locitāvissēmus locitāssēmus |
| 2nd pl. | locitētis | locitārētis | locitāverītis locitārītis | locitāvissētis locitāssētis |
| 3rd pl. | locitent | locitārent | locitāverint locitārint | locitāvissent locitāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | locitor | locitābar | locitābor |
| 2nd sg. | locitāris locitāre | locitābāris locitābāre | locitāberis locitābere |
| 3rd sg. | locitātur | locitābātur | locitābitur |
| 1st pl. | locitāmur | locitābāmur | locitābimur |
| 2nd pl. | locitāminī | locitābāminī | locitābiminī |
| 3rd pl. | locitantur | locitābantur | locitābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | lociter | locitārer |
| 2nd sg. | locitēris locitēre | locitārēris locitārēre |
| 3rd sg. | locitētur | locitārētur |
| 1st pl. | locitēmur | locitārēmur |
| 2nd pl. | locitēminī | locitārēminī |
| 3rd pl. | locitentur | locitārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | locitā | locitāre |
| pres. 2nd pl. | locitāte | locitāminī |
| fut. 2nd sg. | locitātō | locitātor |
| fut. 3rd sg. | locitātō | locitātor |
| fut. 2nd pl. | locitātōte | — |
| fut. 3rd pl. | locitantō | locitantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | locitāre | locitārī |
| perfect infinitive | locitāvisse locitāsse | locitātum esse |
| future infinitive | locitātūrum esse | locitātum īrī |
| present participle | locitāns | — |
| perfect participle | — | locitātus locitāta, locitātā, locitātae, locitātam, locitātārum, locitātās, locitātī, locitātōrum, locitātōs |
| future participle | locitātūrus locitātūra, locitātūrā, locitātūrae, locitātūram, locitātūrārum, locitātūrās, locitātūre, locitātūrī, locitātūrīs, locitātūrō, locitātūrōrum, locitātūrōs, locitātūrum | locitandus locitanda, locitandā, locitandae, locitandam, locitandārum, locitandās, locitande, locitandīs, locitandōrum, locitandōs |
gerundlocitandī, locitandō, locitandumsupinelocitātum, locitātū
lŏcĭto, āre, v. freq. a. loco,
I. to let or hire out:
agelli hic est sub urbe paulum, quod locitas foras, Ter. Ad. 5, 8, 26.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
locitō —, —, āre, freq.
loco, to let, hire out : agelli paulum, T.
Origins
Proto-Indo-European *-tós Proto-Italic *-tos Latin -tus Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin -tō Latin -itō Latin locitō From locō + -itō (forms frequentative verbs).