adjectivethird-declension two-termination adjective
lēgālis
lēgālis (neuter lēgāle)
Classical[ɫeːˈɡaː.lɪs]Ecclesiastical[leˈɡaː.lis]
Meaning
- two terminationlegal
- relationaltwo terminationlaw
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | lēgālis | lēgālis | lēgāle |
| genitive | lēgālis | lēgālis | lēgālis |
| dative | lēgālī | lēgālī | lēgālī |
| accusative | lēgālem | lēgālem | lēgāle |
| ablative | lēgālī | lēgālī | lēgālī |
| vocative | lēgālis | lēgālis | lēgāle |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | lēgālēs | lēgālēs | lēgālia |
| genitive | lēgālium | lēgālium | lēgālium |
| dative | lēgālibus | lēgālibus | lēgālibus |
| accusative | lēgālīs lēgālēs | lēgālīs lēgālēs | lēgālia |
| ablative | lēgālibus | lēgālibus | lēgālibus |
| vocative | lēgālēs | lēgālēs | lēgālia |
lēgālis, e, adj. lex,
I. of or belonging to the law, legal (post-Aug.):
genus quaestionis, Quint. 3, 5, 4; cf. id. 3, 6, 86 sq.: quaestiones, id. 3, 6, 46: status, id. 3, 6, 45: tractatus, id. 3, 8, 4: vita, according to the (divine) law, pious, Tert. adv. Marc. 4, 25.— Hence, adv.: lēgālĭter, according to law, legally: adversarium provocare legaliter, Cassiod. Ep. 4, 37: de homicidiis Moyses legaliter dicit, i. e. in laying down the law, Mos. et Rom. Leg. Coll. 1, 5 prooem.Origins
Proto-Italic *-ālis Latin -ālis Latin lēgālis From lex + -ālis.
Descendants
- Catalanlleial
- Catalanlegal
- Englishlegal
- Englishlealfrom Old French leal
- Englishloyalfrom Old French leal
- Frenchloyalfrom Old French leal
- Frenchlégal
- Romanianlegalfrom French légal
- Germanlegal
- Italianleale
In English words that came into English from lēgālis
- legallēgālis
- illegalillegalis
- loyallēgālis
- leallēgālis