What does intēnsus mean in Latin?

intēnsus, a adjective, means “intent, eager; attentive; intense”.

How do you pronounce intēnsus?

In classical Latin, [ɪnˈtẽː.sʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [inˈtɛn.sus].

adjectivefirst/second-declension adjective

intēnsus (feminine intēnsa, neuter intēnsum, comparative intēnsior)

Classical[ɪnˈtẽː.sʊs]Ecclesiastical[inˈtɛn.sus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	intēnsus	intēnsa	intēnsum
genitive	intēnsī	intēnsae	intēnsī
dative	intēnsō	intēnsae	intēnsō
accusative	intēnsum	intēnsam	intēnsum
ablative	intēnsō	intēnsā	intēnsō
vocative	intēnse	intēnsa	intēnsum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	intēnsī	intēnsae	intēnsa
genitive	intēnsōrum	intēnsārum	intēnsōrum
dative	intēnsīs	intēnsīs	intēnsīs
accusative	intēnsōs	intēnsās	intēnsa
ablative	intēnsīs	intēnsīs	intēnsīs
vocative	intēnsī	intēnsae	intēnsa

Perfect passive participle of intendō.

Descendants