LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
verbfirst conjugation

īnstīllō

īnstīllō (present infinitive īnstīllāre, perfect active īnstīllāvī, supine īnstīllātum)
Classical[ĩːˈstiːl.loː]Ecclesiastical[inˈstil.lo]

Meaning

  1. to drop in (pour liquid in drop-wise)
  2. to instil, inspire

Conjugation conjugation 1

active indicative
formpresentimperfectfutureperfectpluperfectfut. perfect
1st sg.īnstīllōīnstīllābamīnstīllābōīnstīllāvīīnstīllāveramīnstīllāverō
īnstillārō
2nd sg.īnstīllāsīnstīllābāsīnstīllābisīnstīllāvistī
īnstillāstī		īnstīllāverās
īnstillārās		īnstīllāveris
3rd sg.īnstīllatīnstīllābatīnstīllābitīnstīllāvitīnstīllāverat
īnstillārat		īnstīllāverit
īnstillārit
1st pl.īnstīllāmusīnstīllābāmusīnstīllābimusīnstīllāvimusīnstīllāverāmusīnstīllāverimus
īnstillārimus
2nd pl.īnstīllātisīnstīllābātisīnstīllābitisīnstīllāvistis
īnstillāstis		īnstīllāverātis
īnstillārātis		īnstīllāveritis
īnstillāritis
3rd pl.īnstīllantīnstīllābantīnstīllābuntīnstīllāvērunt
īnstīllāvēre, īnstillārunt		īnstīllāverant
īnstillārant		īnstīllāverint
īnstillārint
active subjunctive
active subjunctive
formpresentimperfectperfectpluperfect
1st sg.īnstīllemīnstīllāremīnstīllāverim
īnstillārim		īnstīllāvissem
īnstillāssem
2nd sg.īnstīllēsīnstīllārēsīnstīllāverīsīnstīllāvissēs
īnstillāssēs
3rd sg.īnstīlletīnstīllāretīnstīllāverit
īnstillārit		īnstīllāvisset
īnstillāsset
1st pl.īnstīllēmusīnstīllārēmusīnstīllāverīmus
īnstillārīmus		īnstīllāvissēmus
īnstillāssēmus
2nd pl.īnstīllētisīnstīllārētisīnstīllāverītis
īnstillārītis		īnstīllāvissētis
īnstillāssētis
3rd pl.īnstīllentīnstīllārentīnstīllāverint
īnstillārint		īnstīllāvissent
īnstillāssent
passive indicative
passive indicative
formpresentimperfectfuture
1st sg.īnstīllorīnstīllābarīnstīllābor
2nd sg.īnstīllāris
īnstīllāre		īnstīllābāris
īnstīllābāre		īnstīllāberis
īnstīllābere
3rd sg.īnstīllāturīnstīllābāturīnstīllābitur
1st pl.īnstīllāmurīnstīllābāmurīnstīllābimur
2nd pl.īnstīllāminīīnstīllābāminīīnstīllābiminī
3rd pl.īnstīllanturīnstīllābanturīnstīllābuntur
passive subjunctive
passive subjunctive
formpresentimperfect
1st sg.īnstīllerīnstīllārer
2nd sg.īnstīllēris
īnstīllēre		īnstīllārēris
īnstīllārēre
3rd sg.īnstīllēturīnstīllārētur
1st pl.īnstīllēmurīnstīllārēmur
2nd pl.īnstīllēminīīnstīllārēminī
3rd pl.īnstīllenturīnstīllārentur
imperative
imperative
formactivepassive
pres. 2nd sg.īnstīllāīnstīllāre
pres. 2nd pl.īnstīllāteīnstīllāminī
fut. 2nd sg.īnstīllātōīnstīllātor
fut. 3rd sg.īnstīllātōīnstīllātor
fut. 2nd pl.īnstīllātōte—
fut. 3rd pl.īnstīllantōīnstīllantor
infinitives & participles
infinitives & participles
formactivepassive
present infinitiveīnstīllāreīnstīllārī
perfect infinitiveīnstīllāvisse
īnstillāsse		īnstīllātum esse
future infinitiveīnstīllātūrum esseīnstīllātum īrī
present participleīnstīllāns
īnstīllante, īnstīllantem, īnstīllantēs, īnstīllantī, īnstīllantia, īnstīllantibus, īnstīllantis, īnstīllantīs, īnstīllantium		—
perfect participle—īnstīllātus
īnstīllāta, īnstīllātā, īnstīllātae, īnstīllātam, īnstīllātārum, īnstīllātās, īnstīllātī, īnstīllātōrum, īnstīllātōs
future participleīnstīllātūrus
īnstīllātūra, īnstīllātūrā, īnstīllātūrae, īnstīllātūram, īnstīllātūrārum, īnstīllātūrās, īnstīllātūre, īnstīllātūrī, īnstīllātūrīs, īnstīllātūrō, īnstīllātūrōrum, īnstīllātūrōs, īnstīllātūrum		īnstīllandus
gerundīnstīllandī, īnstīllandō, īnstīllandumsupineīnstīllātum, īnstīllātū

instillo, āvi, ātum, 1, v. a.,
I. to pour in by drops, to drop in, to instil (class.).
I. Lit.: haec quoque, nisi tamquam lumini, oleum instilles, extinguuntur senectute, Cic. de Sen. 11: (oleum) caulibus. Hor. S. 2, 2, 62: auribus sucum brassicae, Plin. 20, 9, 33, § 83.—
B. To drop into or upon: guttae, quae saxa assidue instillant Caucasi, Cic. poët. Tusc. 2, 10 fin.—
II. Trop., to instil, to inspire with: uberrimae tuae litterae mihi quiddam quasi animulae instillarunt (al. restillarunt), Cic. Att. 9, 7, 1: praeceptum auriculis, Hor. Ep. 1, 8, 16.

Origins

  1. Proto-Indo-European*h₁én
  2. Proto-Italic*en
  3. Proto-Italic*en-
  4. Latinīnstīllō

Latin stīlla Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin stīllō Latin īnstīllō From in- + stīllō.

Descendants
  • Catalaninstil·lar
  • Englishinstill
  • Italianistillare
  • Portugueseinstilar
  • Spanishinstilar
  • Galicianinstilar

Quick answers

What does īnstīllō mean in Latin?
īnstīllō, a verb, means “to drop in (pour liquid in drop-wise); to instil, inspire”.
What are the principal parts of īnstīllō?
īnstīllō, īnstīllāre, īnstīllāvī, īnstīllātum (first conjugation).
How do you pronounce īnstīllō?
In classical Latin, [ĩːˈstiːl.loː]; in ecclesiastical (church) Latin, [inˈstil.lo].
Where does īnstīllō come from?
Proto-Indo-European *h₁én → Proto-Italic *en → Proto-Italic *en- → Latin īnstīllō.