verbfourth conjugation, no passive
īnsiliō
īnsiliō (present infinitive īnsilīre, perfect active īnsiluī or īnsilīvī or īnsiliī, supine īnsultum)
Classical[ĩːˈsɪ.li.oː]Ecclesiastical[inˈsiː.li.o]
Meaning
- intransitivetransitiveto leap upon or in
- to bound
Latīnē defined in Latin in our graded readers
in aliquid saliōīnsiliō -īre — in Metamorphoses I, ch. 23
Conjugation conjugation 4
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | īnsiliō | īnsiliēbam | īnsiliam | īnsiluī īnsilīvī, īnsiliī | īnsilueram īnsilīveram, īnsilieram | īnsiluerō īnsilīverō, īnsilierō |
| 2nd sg. | īnsilīs | īnsiliēbās | īnsiliēs | īnsiluistī īnsilīvistī, īnsiliistī | īnsiluerās īnsilīverās, īnsilierās | īnsilueris īnsilīveris, īnsilieris |
| 3rd sg. | īnsilit | īnsiliēbat | īnsiliet | īnsiluit īnsilīvit, īnsiliit | īnsiluerat īnsilīverat, īnsilierat | īnsiluerit īnsilīverit, īnsilierit |
| 1st pl. | īnsilīmus | īnsiliēbāmus | īnsiliēmus | īnsiluimus īnsilīvimus, īnsiliimus | īnsiluerāmus īnsilīverāmus, īnsilierāmus | īnsiluerimus īnsilīverimus, īnsilierimus |
| 2nd pl. | īnsilītis | īnsiliēbātis | īnsiliētis | īnsiluistis īnsilīvistis, īnsiliistis | īnsiluerātis īnsilīverātis, īnsilierātis | īnsilueritis īnsilīveritis, īnsilieritis |
| 3rd pl. | īnsiliunt | īnsiliēbant | īnsilient | īnsiluērunt īnsiluēre, īnsilīvērunt, īnsilīvēre, īnsiliērunt, īnsiliēre | īnsiluerant īnsilīverant, īnsilierant | īnsiluerint īnsilīverint, īnsilierint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | īnsiliam | īnsilīrem | īnsiluerim īnsilīverim, īnsilierim | īnsiluissem īnsilīvissem, īnsiliissem |
| 2nd sg. | īnsiliās | īnsilīrēs | īnsiluerīs īnsilīverīs, īnsilierīs | īnsiluissēs īnsilīvissēs, īnsiliissēs |
| 3rd sg. | īnsiliat | īnsilīret | īnsiluerit īnsilīverit, īnsilierit | īnsiluisset īnsilīvisset, īnsiliisset |
| 1st pl. | īnsiliāmus | īnsilīrēmus | īnsiluerīmus īnsilīverīmus, īnsilierīmus | īnsiluissēmus īnsilīvissēmus, īnsiliissēmus |
| 2nd pl. | īnsiliātis | īnsilīrētis | īnsiluerītis īnsilīverītis, īnsilierītis | īnsiluissētis īnsilīvissētis, īnsiliissētis |
| 3rd pl. | īnsiliant | īnsilīrent | īnsiluerint īnsilīverint, īnsilierint | īnsiluissent īnsilīvissent, īnsiliissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | īnsilior | īnsiliēbar | īnsiliar |
| 2nd sg. | īnsilīris | īnsiliēbāre īnsiliēbāris | — |
| 3rd sg. | īnsilītur | īnsiliēbātur | īnsiliētur |
| 1st pl. | īnsilīmur | īnsiliēbāmur | īnsiliēmur |
| 2nd pl. | — | īnsiliēbāminī | īnsiliēminī |
| 3rd pl. | īnsiliuntur | īnsiliēbantur | īnsilientur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | — | īnsilīrer |
| 2nd sg. | īnsiliāre īnsiliāris | īnsilīrēre īnsilīrēris |
| 3rd sg. | īnsiliātur | īnsilīrētur |
| 1st pl. | īnsiliāmur | īnsilīrēmur |
| 2nd pl. | īnsiliāminī | īnsilīrēminī |
| 3rd pl. | īnsiliantur | īnsilīrentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | īnsilī | — |
| pres. 2nd pl. | īnsilīte | — |
| fut. 2nd sg. | īnsilītō | īnsilītor |
| fut. 3rd sg. | īnsilītō | īnsilītor |
| fut. 2nd pl. | īnsilītōte | — |
| fut. 3rd pl. | īnsiliuntō | īnsiliuntor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | īnsilīre | īnsilīrī |
| perfect infinitive | īnsiluisse īnsilīvisse, īnsiliisse | — |
| future infinitive | īnsultūrum esse | — |
| present participle | īnsiliēns | — |
| future participle | īnsultūrus īnsultūra, īnsultūrā, īnsultūrae, īnsultūram, īnsultūrārum, īnsultūrās, īnsultūre, īnsultūrī, īnsultūrīs, īnsultūrō, īnsultūrōrum, īnsultūrōs, īnsultūrum | īnsilienda īnsiliendā, īnsiliendae, īnsiliendam, īnsiliendārum, īnsiliendās, īnsiliende, īnsiliendīs, īnsiliendōrum, īnsiliendōs, īnsiliendus |
gerundīnsiliendī, īnsiliendō, īnsiliendumsupineīnsultum, īnsultū
insĭlĭo, ŭi (insilivi, Liv. 8, 9, 9: insilii, Claud. ap. Ruf. 1, 349;
I. imperf. insilibat, Gell. 9, 11, 7), 4, v. n. in-salio, to leap into or upon, to spring at; constr. with in and acc., with the simple acc., with dat., or absol. (class., but not in Cic.).
I. Lit.
(a). With in and acc.:
e navi in scapham, Plaut. Rud. 2, 3, 36: in equum, Liv. 6, 7, 3: milites qui in phalangas insilirent, Caes. B. G. 1, 52, 5.—(b). With the simple acc.:
equum, Sall. H. Fragm. 5, 3 Dietsch: puppim, Luc. 3, 626: undas, Ov. M. 8, 142: Aetnam, Hor. A. P. 466: tauros, Suet. Claud. 21: aliquem, to spring upon one, to attack him, App. M. 8, p. 209: equos, id. ib. 8, p. 203, 3.—(g). With dat.:
prorae, puppique, Ov. Tr. 1, 4, 8: ramis, id. M. 8, 367: tergo centauri, id. ib. 12, 345: puppi, Luc. 9, 152. —II. Trop.:
palmes in jugum insilit, mounts, Plin. 17, 22, 35, § 175: metuo, ne hodie in malum cruciatum insiliamus, I fear we shall dance on the cross to-day, i. e. shall be crucified, Plaut. Mil. 2, 3, 8.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
īnsiliō uī (īnsilīvī, L.), —, īre
1 in+salio, to leap in, spring up, throw oneself upon, bound, mount: huc, O.: in equum, L.: in phalangas, Cs.: undas, O.: Aetnam, H.: prorae, O.: tergo centauri, O.
Origins
- Proto-Indo-European*h₁én
- Proto-Italic*en
- Proto-Italic*en-
- Latinīnsiliō
Latin saliō Latin īnsiliō From in- + saliō.