verbfirst conjugation
īnsignō
īnsignō (present infinitive īnsignāre, perfect active īnsignāvī, supine īnsignātum)
Meaning
- EarlyMedieval Latinto engrave
- Medieval Latinto indicate
- Medieval Latinto instruct
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | īnsignō | īnsignābam | īnsignābō | īnsignāvī | īnsignāveram | īnsignāverō īnsignārō |
| 2nd sg. | īnsignās | īnsignābās | īnsignābis | īnsignāvistī īnsignāstī | īnsignāverās īnsignārās | īnsignāveris |
| 3rd sg. | īnsignat | īnsignābat | īnsignābit | īnsignāvit | īnsignāverat īnsignārat | īnsignāverit īnsignārit |
| 1st pl. | īnsignāmus | īnsignābāmus | īnsignābimus | īnsignāvimus | īnsignāverāmus | īnsignāverimus īnsignārimus |
| 2nd pl. | īnsignātis | īnsignābātis | īnsignābitis | īnsignāvistis īnsignāstis | īnsignāverātis īnsignārātis | īnsignāveritis īnsignāritis |
| 3rd pl. | īnsignant | īnsignābant | īnsignābunt | īnsignāvērunt īnsignāvēre, īnsignārunt | īnsignāverant īnsignārant | īnsignāverint īnsignārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | īnsignem | īnsignārem | īnsignāverim īnsignārim | īnsignāvissem īnsignāssem |
| 2nd sg. | īnsignēs | īnsignārēs | īnsignāverīs | īnsignāvissēs īnsignāssēs |
| 3rd sg. | īnsignet | īnsignāret | īnsignāverit īnsignārit | īnsignāvisset īnsignāsset |
| 1st pl. | īnsignēmus | īnsignārēmus | īnsignāverīmus īnsignārīmus | īnsignāvissēmus īnsignāssēmus |
| 2nd pl. | īnsignētis | īnsignārētis | īnsignāverītis īnsignārītis | īnsignāvissētis īnsignāssētis |
| 3rd pl. | īnsignent | īnsignārent | īnsignāverint īnsignārint | īnsignāvissent īnsignāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | īnsignor | īnsignābar | īnsignābor |
| 2nd sg. | īnsignāris īnsignāre | īnsignābāris īnsignābāre | īnsignāberis īnsignābere |
| 3rd sg. | īnsignātur | īnsignābātur | īnsignābitur |
| 1st pl. | īnsignāmur | īnsignābāmur | īnsignābimur |
| 2nd pl. | īnsignāminī | īnsignābāminī | īnsignābiminī |
| 3rd pl. | īnsignantur | īnsignābantur | īnsignābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | īnsigner | īnsignārer |
| 2nd sg. | īnsignēris īnsignēre | īnsignārēris īnsignārēre |
| 3rd sg. | īnsignētur | īnsignārētur |
| 1st pl. | īnsignēmur | īnsignārēmur |
| 2nd pl. | īnsignēminī | īnsignārēminī |
| 3rd pl. | īnsignentur | īnsignārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | īnsignā | īnsignāre |
| pres. 2nd pl. | īnsignāte | īnsignāminī |
| fut. 2nd sg. | īnsignātō | īnsignātor |
| fut. 3rd sg. | īnsignātō | īnsignātor |
| fut. 2nd pl. | īnsignātōte | — |
| fut. 3rd pl. | īnsignantō | īnsignantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | īnsignāre | īnsignārī |
| perfect infinitive | īnsignāvisse īnsignāsse | īnsignātum esse |
| future infinitive | īnsignātūrum esse | īnsignātum īrī |
| present participle | īnsignāns | — |
| perfect participle | — | īnsignātus īnsignāta, īnsignātā, īnsignātae, īnsignātam, īnsignātārum, īnsignātās, īnsignātī, īnsignātōrum, īnsignātōs |
| future participle | īnsignātūrus īnsignātūra, īnsignātūrā, īnsignātūrae, īnsignātūram, īnsignātūrārum, īnsignātūrās, īnsignātūre, īnsignātūrī, īnsignātūrīs, īnsignātūrō, īnsignātūrōrum, īnsignātūrōs, īnsignātūrum | īnsignandus īnsignanda, īnsignandā, īnsignandae, īnsignandam, īnsignandārum, īnsignandās, īnsignande, īnsignandīs, īnsignandōrum, īnsignandōs |
gerundīnsignandī, īnsignandō, īnsignandumsupineīnsignātum, īnsignātū
in-signo, 1, v. a.,
I. to engrave: insigno, ἐγχαράσσω, Gloss. Philox.
Origins
- Proto-Indo-European*h₁én
- Proto-Italic*en
- Proto-Italic*en-
- Latinīnsignō
Proto-Indo-European *sek-? Proto-Indo-European *-nóm Proto-Italic *segnom Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Proto-Italic *segnāō Latin signō Latin īnsignō From in- + signō.
Elsewhere
- Italianinsegnare
- Englishensignfrom Old French enseignier
- Frenchenseignerfrom Old French enseignier
- Portugueseensinarfrom Old Galician-Portuguese ensinar
- Romanianînsemna
- Romanianînsemnare
- Spanishenseñar
- Aromaniannsimnedz, nsimnari
- Asturianenseñar
- Friulianinsegnâ
Old Occitan
- Catalanensenyar
- Occitanensenhar