What does inquilīnō mean in Latin?

inquilīnō, a verb, means “to be a tenant”.

What are the principal parts of inquilīnō?

inquilīnō, inquilīnāre, inquilīnāvī (first conjugation, no passive, no supine stem).

In classical Latin, [ɪŋ.kʷɪˈliː.noː]; in ecclesiastical (church) Latin, [iŋ.kʷiˈliː.no].

verbfirst conjugation, no passive, no supine stem

inquilīnō (present infinitive inquilīnāre, perfect active inquilīnāvī)

Classical[ɪŋ.kʷɪˈliː.noː]Ecclesiastical[iŋ.kʷiˈliː.no]

active indicative
form	present	imperfect	future	perfect	pluperfect	fut. perfect
1st sg.	inquilīnō	inquilīnābam	inquilīnābō	inquilīnāvī	inquilīnāveram	inquilīnāverō
2nd sg.	inquilīnās	inquilīnābās	inquilīnābis	inquilīnāvistī	inquilīnāverās	inquilīnāveris
3rd sg.	inquilīnat	inquilīnābat	inquilīnābit	inquilīnāvit	inquilīnāverat	inquilīnāverit
1st pl.	inquilīnāmus	inquilīnābāmus	inquilīnābimus	inquilīnāvimus	inquilīnāverāmus	inquilīnāverimus
2nd pl.	inquilīnātis	inquilīnābātis	inquilīnābitis	inquilīnāvistis	inquilīnāverātis	inquilīnāveritis
3rd pl.	inquilīnant	inquilīnābant	inquilīnābunt	inquilīnāvērunt inquilīnāvēre	inquilīnāverant	inquilīnāverint

active subjunctive

active subjunctive
form	present	imperfect	perfect	pluperfect
1st sg.	inquilīnem	inquilīnārem	inquilīnāverim	inquilīnāvissem
2nd sg.	inquilīnēs	inquilīnārēs	inquilīnāverīs	inquilīnāvissēs
3rd sg.	inquilīnet	inquilīnāret	inquilīnāverit	inquilīnāvisset
1st pl.	inquilīnēmus	inquilīnārēmus	inquilīnāverīmus	inquilīnāvissēmus
2nd pl.	inquilīnētis	inquilīnārētis	inquilīnāverītis	inquilīnāvissētis
3rd pl.	inquilīnent	inquilīnārent	inquilīnāverint	inquilīnāvissent

imperative

infinitives & participles

gerundinquilīnandī, inquilīnandō, inquilīnandumsupineinquilīnātum

inquĭlīno, 1, v. a. id.,

I. to be an inhabitant or sojourner: inquilino, ἐνοικέω, Gloss. Philox.

From inquilīnus (“tenant”) + -ō (forming regular 1st conjugation verbs).