verbfirst conjugation
innovō
innovō (present infinitive innovāre, perfect active innovāvī, supine innovātum)
Classical[ˈɪn.nɔ.woː]Ecclesiastical[ˈin.no.vo]
Meaning
- to renew, restore
- to alter, innovate
- to return to
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | innovō | innovābam | innovābō | innovāvī | innovāveram | innovāverō innovārō |
| 2nd sg. | innovās | innovābās | innovābis | innovāvistī innovāstī | innovāverās innovārās | innovāveris |
| 3rd sg. | innovat | innovābat | innovābit | innovāvit | innovāverat innovārat | innovāverit innovārit |
| 1st pl. | innovāmus | innovābāmus | innovābimus | innovāvimus | innovāverāmus | innovāverimus innovārimus |
| 2nd pl. | innovātis | innovābātis | innovābitis | innovāvistis innovāstis | innovāverātis innovārātis | innovāveritis innovāritis |
| 3rd pl. | innovant | innovābant | innovābunt | innovāvērunt innovāvēre, innovārunt | innovāverant innovārant | innovāverint innovārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | innovem | innovārem | innovāverim innovārim | innovāvissem innovāssem |
| 2nd sg. | innovēs | innovārēs | innovāverīs | innovāvissēs innovāssēs |
| 3rd sg. | innovet | innovāret | innovāverit innovārit | innovāvisset innovāsset |
| 1st pl. | innovēmus | innovārēmus | innovāverīmus innovārīmus | innovāvissēmus innovāssēmus |
| 2nd pl. | innovētis | innovārētis | innovāverītis innovārītis | innovāvissētis innovāssētis |
| 3rd pl. | innovent | innovārent | innovāverint innovārint | innovāvissent innovāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | innovor | innovābar | innovābor |
| 2nd sg. | innovāris innovāre | innovābāris innovābāre | innovāberis innovābere |
| 3rd sg. | innovātur | innovābātur | innovābitur |
| 1st pl. | innovāmur | innovābāmur | innovābimur |
| 2nd pl. | innovāminī | innovābāminī | innovābiminī |
| 3rd pl. | innovantur | innovābantur | innovābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | innover | innovārer |
| 2nd sg. | innovēris innovēre | innovārēris innovārēre |
| 3rd sg. | innovētur | innovārētur |
| 1st pl. | innovēmur | innovārēmur |
| 2nd pl. | innovēminī | innovārēminī |
| 3rd pl. | innoventur | innovārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | innovā | innovāre |
| pres. 2nd pl. | innovāte | innovāminī |
| fut. 2nd sg. | innovātō | innovātor |
| fut. 3rd sg. | innovātō | innovātor |
| fut. 2nd pl. | innovātōte | — |
| fut. 3rd pl. | innovantō | innovantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | innovāre | innovārī |
| perfect infinitive | innovāvisse innovāsse | innovātum esse |
| future infinitive | innovātūrum esse | innovātum īrī |
| present participle | innovāns | — |
| perfect participle | — | innovātus innovāta, innovātā, innovātae, innovātam, innovātārum, innovātās, innovātī, innovātōrum, innovātōs |
| future participle | innovātūrus innovātūra, innovātūrā, innovātūrae, innovātūram, innovātūrārum, innovātūrās, innovātūre, innovātūrī, innovātūrīs, innovātūrō, innovātūrōrum, innovātūrōs, innovātūrum | innovandus innovanda, innovandā, innovandae, innovandam, innovandārum, innovandās, innovande, innovandīs, innovandōrum, innovandōs |
gerundinnovandī, innovandō, innovandumsupineinnovātum, innovātū
in-nŏvo, āvi, ātum, 1, v. a.,
I. to renew, alter.
I. Lit.:
plurima innovare instituit, Dig. 1, 2, 2 fin.—So in part. pass.: innŏ-vātus, a, um, renewed, Min. Fel. Oct. 11 fin.; Lact. 7, 22 med.—II. Transf.: se ad aliquam rem, to return to a thing:
se ad suam intemperantiam, Cic. Pis. 36, 89.—As a translation of καινιεῖ, Vulg. Eccli. 38, 30: vox mallei innovat aurem, the noise of the hammer is ever in his ears.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
(in-novō) āvī, —, āre,
to renew, restore: te ad tuam intemperantiam, i. e. return.
Origins
- Proto-Indo-European*h₁én
- Proto-Italic*en
- Proto-Italic*en-
- Latininnovō
Proto-Indo-European *nu Proto-Indo-European *néwos Proto-Indo-European *-h₂ti Proto-Indo-European *néweh₂ti Proto-Italic *nowāō Latin novō Latin innovō From in- + novō.
Descendants
- Englishinnovate
In English words that came into English from innovō
- innovationinnovatio
- innovateinnovātus
- innovatorinnovātor