verbfirst conjugation
īnfrēnō
īnfrēnō (present infinitive īnfrēnāre, perfect active īnfrēnāvī, supine īnfrēnātum)
Classical[ĩːˈfreː.noː]Ecclesiastical[iɱˈfrɛː.no]
Meaning
- to bridle, restrain, check
- to break in
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | īnfrēnō | īnfrēnābam | īnfrēnābō | īnfrēnāvī | īnfrēnāveram | īnfrēnāverō īnfrēnārō |
| 2nd sg. | īnfrēnās | īnfrēnābās | īnfrēnābis | īnfrēnāvistī īnfrēnāstī | īnfrēnāverās īnfrēnārās | īnfrēnāveris |
| 3rd sg. | īnfrēnat | īnfrēnābat | īnfrēnābit | īnfrēnāvit | īnfrēnāverat īnfrēnārat | īnfrēnāverit īnfrēnārit |
| 1st pl. | īnfrēnāmus | īnfrēnābāmus | īnfrēnābimus | īnfrēnāvimus | īnfrēnāverāmus | īnfrēnāverimus īnfrēnārimus |
| 2nd pl. | īnfrēnātis | īnfrēnābātis | īnfrēnābitis | īnfrēnāvistis īnfrēnāstis | īnfrēnāverātis īnfrēnārātis | īnfrēnāveritis īnfrēnāritis |
| 3rd pl. | īnfrēnant | īnfrēnābant | īnfrēnābunt | īnfrēnāvērunt īnfrēnāvēre, īnfrēnārunt | īnfrēnāverant īnfrēnārant | īnfrēnāverint īnfrēnārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | īnfrēnem | īnfrēnārem | īnfrēnāverim īnfrēnārim | īnfrēnāvissem īnfrēnāssem |
| 2nd sg. | īnfrēnēs | īnfrēnārēs | īnfrēnāverīs | īnfrēnāvissēs īnfrēnāssēs |
| 3rd sg. | īnfrēnet | īnfrēnāret | īnfrēnāverit īnfrēnārit | īnfrēnāvisset īnfrēnāsset |
| 1st pl. | īnfrēnēmus | īnfrēnārēmus | īnfrēnāverīmus īnfrēnārīmus | īnfrēnāvissēmus īnfrēnāssēmus |
| 2nd pl. | īnfrēnētis | īnfrēnārētis | īnfrēnāverītis īnfrēnārītis | īnfrēnāvissētis īnfrēnāssētis |
| 3rd pl. | īnfrēnent | īnfrēnārent | īnfrēnāverint īnfrēnārint | īnfrēnāvissent īnfrēnāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | īnfrēnor | īnfrēnābar | īnfrēnābor |
| 2nd sg. | īnfrēnāris īnfrēnāre | īnfrēnābāris īnfrēnābāre | īnfrēnāberis īnfrēnābere |
| 3rd sg. | īnfrēnātur | īnfrēnābātur | īnfrēnābitur |
| 1st pl. | īnfrēnāmur | īnfrēnābāmur | īnfrēnābimur |
| 2nd pl. | īnfrēnāminī | īnfrēnābāminī | īnfrēnābiminī |
| 3rd pl. | īnfrēnantur | īnfrēnābantur | īnfrēnābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | īnfrēner | īnfrēnārer |
| 2nd sg. | īnfrēnēris īnfrēnēre | īnfrēnārēris īnfrēnārēre |
| 3rd sg. | īnfrēnētur | īnfrēnārētur |
| 1st pl. | īnfrēnēmur | īnfrēnārēmur |
| 2nd pl. | īnfrēnēminī | īnfrēnārēminī |
| 3rd pl. | īnfrēnentur | īnfrēnārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | īnfrēnā | īnfrēnāre |
| pres. 2nd pl. | īnfrēnāte | īnfrēnāminī |
| fut. 2nd sg. | īnfrēnātō | īnfrēnātor |
| fut. 3rd sg. | īnfrēnātō | īnfrēnātor |
| fut. 2nd pl. | īnfrēnātōte | — |
| fut. 3rd pl. | īnfrēnantō | īnfrēnantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | īnfrēnāre | īnfrēnārī |
| perfect infinitive | īnfrēnāvisse īnfrēnāsse | īnfrēnātum esse |
| future infinitive | īnfrēnātūrum esse | īnfrēnātum īrī |
| present participle | īnfrēnāns | — |
| perfect participle | — | īnfrēnātus īnfrēnāta, īnfrēnātā, īnfrēnātae, īnfrēnātam, īnfrēnātārum, īnfrēnātās, īnfrēnātī, īnfrēnātōrum, īnfrēnātōs |
| future participle | īnfrēnātūrus īnfrēnātūra, īnfrēnātūrā, īnfrēnātūrae, īnfrēnātūram, īnfrēnātūrārum, īnfrēnātūrās, īnfrēnātūre, īnfrēnātūrī, īnfrēnātūrīs, īnfrēnātūrō, īnfrēnātūrōrum, īnfrēnātūrōs, īnfrēnātūrum | īnfrēnandus īnfrēnanda, īnfrēnandā, īnfrēnandae, īnfrēnandam, īnfrēnandārum, īnfrēnandās, īnfrēnande, īnfrēnandīs, īnfrēnandōrum, īnfrēnandōs |
gerundīnfrēnandī, īnfrēnandō, īnfrēnandumsupineīnfrēnātum, īnfrēnātū
in-frēno (infraen-), āvi, ātum, 1, v. a.,
I. to put on a bridle.
I. Lit., to furnish with a bridle, to bridle:
equos, Liv. 37, 20, 12; cf.: non stratos, non infrenatos equos habere, ib. § 4: currus, to harness the horses to a chariot, Verg. A. 12, 287: infrenati manipli, on bridled horses, Sil. 4, 316.— II. Transf., to curb, restrain:
horum (ducum) alterum sic fuisse infrenatum conscientia scelerum, Cic. Pis. 19, 44: navigia ancoris, Plin. 9, 31, 51, § 100: infrenat impetus et domat mundi rabiem, id. 32, 1, 1, § 2: lascivias carnis, Ambros. in Luc. 9, § 8.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
īn-frēnō —, ātus, āre,
to put on a bridle, furnish with a bridle, bridle, harness, curb: non infrenatos equos habere, L.: currūs, to harness the horses to, V.—Fig., to curb, restrain: infrenatus conscientiā scelerum.
Origins
From frēnō.
Descendants
- Catalanenfrenar
- Italianinfrenare
- Portugueseenfrear
- Portugueseenfrenar
- Romanianînfrâna
- Romanianînfrânare
- Spanishenfrenar
- Aromaniannfãrnu
- Aromaniannfãrnari