adjectivefirst/second-declension adjective
īnfīnītīvus1
īnfīnītīvus (feminine īnfīnītīva, neuter īnfīnītīvum)
Classical[ĩː.fiː.niːˈtiː.wʊs]Ecclesiastical[iɱ.fi.niˈtiː.vus]
Meaning
- adjectiveunlimited, indefinite
- adjectiveinfinitive
Latīnē defined in Latin in our graded readers
infinitiveīnfīnītīvus -ī (m) — in De Bello Gallico III
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | īnfīnītīvus | īnfīnītīva | īnfīnītīvum |
| genitive | īnfīnītīvī | īnfīnītīvae | īnfīnītīvī |
| dative | īnfīnītīvō | īnfīnītīvae | īnfīnītīvō |
| accusative | īnfīnītīvum | īnfīnītīvam | īnfīnītīvum |
| ablative | īnfīnītīvō | īnfīnītīvā | īnfīnītīvō |
| vocative | īnfīnītīve | īnfīnītīva | īnfīnītīvum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | īnfīnītīvī | īnfīnītīvae | īnfīnītīva |
| genitive | īnfīnītīvōrum | īnfīnītīvārum | īnfīnītīvōrum |
| dative | īnfīnītīvīs | īnfīnītīvīs | īnfīnītīvīs |
| accusative | īnfīnītīvōs | īnfīnītīvās | īnfīnītīva |
| ablative | īnfīnītīvīs | īnfīnītīvīs | īnfīnītīvīs |
| vocative | īnfīnītīvī | īnfīnītīvae | īnfīnītīva |
infīnītīvus, a, um, adj. id.,
I. unlimited, indefinite: modus, or absol.: infī-nītīvus, i, m.;
in gram., the infinitive, Mart. Cap. 3, § 310 sqq.; Isid. Orig. 1, 8; Diom. p. 331 P. al.Origins
The adjective was formed by suffixation: īnfīnītus (“boundless”, “unlimited”, “infinite”: “endless”; “countless”; grammar “indefinite”, "infinitive”) + -īvus (“suffix forming adjectives”); the noun is an elliptical use for modus īnfīnītīvus (“[the] infinitive mood”). The Latin is a rough translation of the Greek ἀπαρέμφατος, meaning "not indicated" or "not determined."
Descendants
- Norwegian Bokmålinfinitiv
In English words that came into English from īnfīnītīvus
- infinitiveīnfīnītīvus