adjectivethird-declension two-termination adjective
indīviduālis
indīviduālis (neuter indīviduāle)
Classical[ɪn.diː.wɪ.duˈaː.lɪs]Ecclesiastical[in.di.vi.duˈaː.lis]
Meaning
- Medieval Latintwo terminationindivisible
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | indīviduālis | indīviduālis | indīviduāle |
| genitive | indīviduālis | indīviduālis | indīviduālis |
| dative | indīviduālī | indīviduālī | indīviduālī |
| accusative | indīviduālem | indīviduālem | indīviduāle |
| ablative | indīviduālī | indīviduālī | indīviduālī |
| vocative | indīviduālis | indīviduālis | indīviduāle |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | indīviduālēs | indīviduālēs | indīviduālia |
| genitive | indīviduālium | indīviduālium | indīviduālium |
| dative | indīviduālibus | indīviduālibus | indīviduālibus |
| accusative | indīviduālīs indīviduālēs | indīviduālīs indīviduālēs | indīviduālia |
| ablative | indīviduālibus | indīviduālibus | indīviduālibus |
| vocative | indīviduālēs | indīviduālēs | indīviduālia |
Origins
Proto-Italic *-ālis Latin -ālis Latin indīviduālis From indīviduum + -ālis.
Descendants
- Englishindividual