What does indictīvus mean in Latin?

indictīvus, a adjective, means “declared or proclaimed publicly”.

How do you pronounce indictīvus?

In classical Latin, [ɪn.dɪkˈtiː.wʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [in.dikˈtiː.vus].

adjectivefirst/second-declension adjective

indictīvus (feminine indictīva, neuter indictīvum)

Classical[ɪn.dɪkˈtiː.wʊs]Ecclesiastical[in.dikˈtiː.vus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	indictīvus	indictīva	indictīvum
genitive	indictīvī	indictīvae	indictīvī
dative	indictīvō	indictīvae	indictīvō
accusative	indictīvum	indictīvam	indictīvum
ablative	indictīvō	indictīvā	indictīvō
vocative	indictīve	indictīva	indictīvum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	indictīvī	indictīvae	indictīva
genitive	indictīvōrum	indictīvārum	indictīvōrum
dative	indictīvīs	indictīvīs	indictīvīs
accusative	indictīvōs	indictīvās	indictīva
ablative	indictīvīs	indictīvīs	indictīvīs
vocative	indictīvī	indictīvae	indictīva

indictīvus, a, um, adj. 2. indico,

I. declared, proclaimed: funus, Paul. ex Fest. p. 106 Müll.; Varr. L. L. 5, § 160; 7, § 42.

From indīcō (“to declare publicly, proclaim”) + īvus.