What does indictīcius mean in Latin?

indictīcius, a adjective, means “declared, proclaimed”.

How do you pronounce indictīcius?

In classical Latin, [ɪn.dɪkˈtiː.ki.ʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [in.dikˈtiː.t͡ʃi.us].

adjectivefirst/second-declension adjective

indictīcius (feminine indictīcia, neuter indictīcium)

Classical[ɪn.dɪkˈtiː.ki.ʊs]Ecclesiastical[in.dikˈtiː.t͡ʃi.us]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	indictīcius	indictīcia indictītia	indictīcium indictītium
genitive	indictīciī indictītiī	indictīciae indictītiae	indictīciī indictītiī
dative	indictīciō indictītiō	indictīciae indictītiae	indictīciō indictītiō
accusative	indictīcium indictītium	indictīciam indictītiam	indictīcium indictītium
ablative	indictīciō indictītiō	indictīciā indictītiā	indictīciō indictītiō
vocative	indictīcie indictītie	indictīcia indictītia	indictīcium indictītium

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	indictīciī indictītiī	indictīciae indictītiae	indictīcia indictītia
genitive	indictīciōrum indictītiōrum	indictīciārum indictītiārum	indictīciōrum indictītiōrum
dative	indictīciīs indictītiīs	indictīciīs indictītiīs	indictīciīs indictītiīs
accusative	indictīciōs indictītiōs	indictīciās indictītiās	indictīcia indictītia
ablative	indictīciīs indictītiīs	indictīciīs indictītiīs	indictīciīs indictītiīs
vocative	indictīciī indictītiī	indictīciae indictītiae	indictīcia indictītia

indictīcĭus or -tĭus, a, um, adj. 2. indico,

I. declared, proclaimed: onera, Cassiod. Var. 5, 14.

From indictus + -īcius.