adjectivefirst/second-declension adjective
incēnātus
incēnātus (feminine incēnāta, neuter incēnātum)
Classical[ɪŋ.keːˈnaː.tʊs]Ecclesiastical[in̠ʲ.t͡ʃeˈnaː.tus]
Meaning
- adjectivewithout having dined
- adjectivefasting
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | incēnātus | incēnāta | incēnātum |
| genitive | incēnātī | incēnātae | incēnātī |
| dative | incēnātō | incēnātae | incēnātō |
| accusative | incēnātum | incēnātam | incēnātum |
| ablative | incēnātō | incēnātā | incēnātō |
| vocative | incēnāte | incēnāta | incēnātum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | incēnātī | incēnātae | incēnāta |
| genitive | incēnātōrum | incēnātārum | incēnātōrum |
| dative | incēnātīs | incēnātīs | incēnātīs |
| accusative | incēnātōs | incēnātās | incēnāta |
| ablative | incēnātīs | incēnātīs | incēnātīs |
| vocative | incēnātī | incēnātae | incēnāta |
in-cēnātus (in-coen-), a, um, adj. 2. in-cenatus,
I. that has not dined or eaten, dinnerless, hungry, fasting (ante- and postclass.):
bibat aquam mulsam, cubet incenatus, Cato, R. R. 156, 4: superi incenati sunt, et cenati inferi, Plaut. Aul. 2, 7, 6: senex, id. Cas. 4, 2, 9; cf.: incenis: pridie incenato dare medicamenta, Scrib. Comp. 140.