verbfirst conjugation
hībernō
hībernō (present infinitive hībernāre, perfect active hībernāvī, supine hībernātum)
Classical[hiːˈbɛr.noː]Ecclesiastical[iˈbɛr.no]
Meaning
- to winter; to pass the winter
- to keep to a winter encampment
Latīnē defined in Latin in our graded readers
hiemem agōhībernō -āre — in IVLIANVS II: Imperium, ch. 1
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | hībernō | hībernābam | hībernābō | hībernāvī | hībernāveram | hībernāverō hībernārō |
| 2nd sg. | hībernās | hībernābās | hībernābis | hībernāvistī hībernāstī | hībernāverās hībernārās | hībernāveris |
| 3rd sg. | hībernat | hībernābat | hībernābit | hībernāvit | hībernāverat hībernārat | hībernāverit hībernārit |
| 1st pl. | hībernāmus | hībernābāmus | hībernābimus | hībernāvimus | hībernāverāmus | hībernāverimus hībernārimus |
| 2nd pl. | hībernātis | hībernābātis | hībernābitis | hībernāvistis hībernāstis | hībernāverātis hībernārātis | hībernāveritis hībernāritis |
| 3rd pl. | hībernant | hībernābant | hībernābunt | hībernāvērunt hībernāvēre, hībernārunt | hībernāverant hībernārant | hībernāverint hībernārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | hībernem | hībernārem | hībernāverim hībernārim | hībernāvissem hībernāssem |
| 2nd sg. | hībernēs | hībernārēs | hībernāverīs | hībernāvissēs hībernāssēs |
| 3rd sg. | hībernet | hībernāret | hībernāverit hībernārit | hībernāvisset hībernāsset |
| 1st pl. | hībernēmus | hībernārēmus | hībernāverīmus hībernārīmus | hībernāvissēmus hībernāssēmus |
| 2nd pl. | hībernētis | hībernārētis | hībernāverītis hībernārītis | hībernāvissētis hībernāssētis |
| 3rd pl. | hībernent | hībernārent | hībernāverint hībernārint | hībernāvissent hībernāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | hībernor | hībernābar | hībernābor |
| 2nd sg. | hībernāris hībernāre | hībernābāris hībernābāre | hībernāberis hībernābere |
| 3rd sg. | hībernātur | hībernābātur | hībernābitur |
| 1st pl. | hībernāmur | hībernābāmur | hībernābimur |
| 2nd pl. | hībernāminī | hībernābāminī | hībernābiminī |
| 3rd pl. | hībernantur | hībernābantur | hībernābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | hīberner | hībernārer |
| 2nd sg. | hībernēris hībernēre | hībernārēris hībernārēre |
| 3rd sg. | hībernētur | hībernārētur |
| 1st pl. | hībernēmur | hībernārēmur |
| 2nd pl. | hībernēminī | hībernārēminī |
| 3rd pl. | hībernentur | hībernārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | hībernā | hībernāre |
| pres. 2nd pl. | hībernāte | hībernāminī |
| fut. 2nd sg. | hībernātō | hībernātor |
| fut. 3rd sg. | hībernātō | hībernātor |
| fut. 2nd pl. | hībernātōte | — |
| fut. 3rd pl. | hībernantō | hībernantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | hībernāre | hībernārī |
| perfect infinitive | hībernāvisse hībernāsse | hībernātum esse |
| future infinitive | hībernātūrum esse | hībernātum īrī |
| present participle | hībernāns | — |
| perfect participle | — | hībernātus hībernāta, hībernātā, hībernātae, hībernātam, hībernātārum, hībernātās, hībernātī, hībernātōrum, hībernātōs |
| future participle | hībernātūrus hībernātūra, hībernātūrā, hībernātūrae, hībernātūram, hībernātūrārum, hībernātūrās, hībernātūre, hībernātūrī, hībernātūrīs, hībernātūrō, hībernātūrōrum, hībernātūrōs, hībernātūrum | hībernandus hībernanda, hībernandā, hībernandae, hībernandam, hībernandārum, hībernandās, hībernande, hībernandīs, hībernandōrum, hībernandōs |
gerundhībernandī, hībernandō, hībernandumsupinehībernātum, hībernātū
hīberno, āvi, ātum, 1, v. n. hibernus,
I. to pass the winter, to winter.
I. In gen.:
furcillas reducit hibernatum in tecta, Varr. R. R. 1, 8, 6: (thynni) ubicumque deprehensi usque ad aequinoctium, ibi hibernant, Plin. 9, 15, 20, § 51: exercitum in agrum Vescinum hibernatum duxit, Liv. 10, 46, 9: novas (naves) Panormi subducit, ut in sicco hibernarent, id. 29, 1, 14.—II. In partic., in milit. lang., to keep in winter-quarters:
jam vero quemadmodum milites hibernent, quotidie sermones ac litterae perferuntur, Cic. de Imp. Pomp. 13, 39; id. Fam. 7, 17, 3; Hirt. B. G. 8, 46 fin.; Liv. 22, 16; 26, 1.—* Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
hībernō āvī, ātūrus, āre
hibernus, to pass the winter, winter, occupy winter-quarters : exercitum in agrum hibernatum duxit, L.: Pellae, L.: in sicco (naves), L.: quem ad modum milites hibernent: ubi sis hibernaturus.
Origins
From hībernus (“of winter”).
Descendants
- Catalanhivernar
- Frenchhiverner
- Italianinvernare
- Occitanivernar
- Portugueseinvernar
- Romanianierna
- Romanianiernare
- Sardinianiberrare
- Sardinianierrare
- Sardinianiverrare