LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
verbfirst conjugation

habilitō

habilitō (present infinitive habilitāre, perfect active habilitāvī, supine habilitātum)
Classical[haˈbɪ.lɪ.toː]Ecclesiastical[aˈbiː.li.to]
habiliter 1st sg. pres. pass. subj.

Meaning

  1. to habilitate
  2. to enable, to make able
  3. to empower
  4. to make suitable

Conjugation conjugation 1

active indicative
formpresentimperfectfutureperfectpluperfectfut. perfect
1st sg.habilitōhabilitābamhabilitābōhabilitāvīhabilitāveramhabilitāverō
habilitārō
2nd sg.habilitāshabilitābāshabilitābishabilitāvistī
habilitāstī		habilitāverās
habilitārās		habilitāveris
3rd sg.habilitathabilitābathabilitābithabilitāvithabilitāverat
habilitārat		habilitāverit
habilitārit
1st pl.habilitāmushabilitābāmushabilitābimushabilitāvimushabilitāverāmushabilitāverimus
habilitārimus
2nd pl.habilitātishabilitābātishabilitābitishabilitāvistis
habilitāstis		habilitāverātis
habilitārātis		habilitāveritis
habilitāritis
3rd pl.habilitanthabilitābanthabilitābunthabilitāvērunt
habilitāvēre, habilitārunt		habilitāverant
habilitārant		habilitāverint
habilitārint
active subjunctive
active subjunctive
formpresentimperfectperfectpluperfect
1st sg.habilitemhabilitāremhabilitāverim
habilitārim		habilitāvissem
habilitāssem
2nd sg.habilitēshabilitārēshabilitāverīshabilitāvissēs
habilitāssēs
3rd sg.habilitethabilitārethabilitāverit
habilitārit		habilitāvisset
habilitāsset
1st pl.habilitēmushabilitārēmushabilitāverīmus
habilitārīmus		habilitāvissēmus
habilitāssēmus
2nd pl.habilitētishabilitārētishabilitāverītis
habilitārītis		habilitāvissētis
habilitāssētis
3rd pl.habilitenthabilitārenthabilitāverint
habilitārint		habilitāvissent
habilitāssent
passive indicative
passive indicative
formpresentimperfectfuture
1st sg.habilitorhabilitābarhabilitābor
2nd sg.habilitāris
habilitāre		habilitābāris
habilitābāre		habilitāberis
habilitābere
3rd sg.habilitāturhabilitābāturhabilitābitur
1st pl.habilitāmurhabilitābāmurhabilitābimur
2nd pl.habilitāminīhabilitābāminīhabilitābiminī
3rd pl.habilitanturhabilitābanturhabilitābuntur
passive subjunctive
formpresentimperfect
1st sg.habiliterhabilitārer
2nd sg.habilitēris
habilitēre		habilitārēris
habilitārēre
3rd sg.habilitēturhabilitārētur
1st pl.habilitēmurhabilitārēmur
2nd pl.habilitēminīhabilitārēminī
3rd pl.habilitenturhabilitārentur
imperative
imperative
formactivepassive
pres. 2nd sg.habilitāhabilitāre
pres. 2nd pl.habilitātehabilitāminī
fut. 2nd sg.habilitātōhabilitātor
fut. 3rd sg.habilitātōhabilitātor
fut. 2nd pl.habilitātōte—
fut. 3rd pl.habilitantōhabilitantor
infinitives & participles
infinitives & participles
formactivepassive
present infinitivehabilitārehabilitārī
perfect infinitivehabilitāvisse
habilitāsse		habilitātum esse
future infinitivehabilitātūrum essehabilitātum īrī
present participlehabilitāns—
perfect participle—habilitātus
habilitāta, habilitātā, habilitātae, habilitātam, habilitātārum, habilitātās, habilitātī, habilitātōrum, habilitātōs
future participlehabilitātūrus
habilitātūra, habilitātūrā, habilitātūrae, habilitātūram, habilitātūrārum, habilitātūrās, habilitātūre, habilitātūrī, habilitātūrīs, habilitātūrō, habilitātūrōrum, habilitātūrōs, habilitātūrum		habilitandus
habilitanda, habilitandā, habilitandae, habilitandam, habilitandārum, habilitandās, habilitande, habilitandīs, habilitandōrum, habilitandōs
gerundhabilitandī, habilitandō, habilitandumsupinehabilitātum, habilitātū

Origins

  1. Proto-Indo-European*gʰeh₁bʰ-
  2. Proto-Indo-European*gʰh₁bʰéh₁yeti
  3. Proto-Italic*haβēō
  4. Latinhabilitō

Proto-Indo-European *-elis Proto-Italic *-elis Latin -ilis Latin habilis Proto-Indo-European *-tós Proto-Italic *-tos Latin -tus Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin -tō Latin -itō Latin habilitō From habilis + -itō.

Descendants
  • Catalanhabilitar
  • Frenchhabiliter
  • Italianabilitare
  • Portuguesehabilitar
  • Romanianabilita
  • Spanishhabilitar
  • Englishhabilitate

In English words that came into English from habilitō

  • habilitationhabilitatio
  • habilitatehabilitātus

Quick answers

What does habilitō mean in Latin?
habilitō, a verb, means “to habilitate; to enable, to make able; to empower”.
What are the principal parts of habilitō?
habilitō, habilitāre, habilitāvī, habilitātum (first conjugation).
How do you pronounce habilitō?
In classical Latin, [haˈbɪ.lɪ.toː]; in ecclesiastical (church) Latin, [aˈbiː.li.to].
Where does habilitō come from?
Proto-Indo-European *gʰeh₁bʰ- → Proto-Indo-European *gʰh₁bʰéh₁yeti → Proto-Italic *haβēō → Latin habilitō.