adjectivefirst/second-declension adjective
grātulātōrius
grātulātōrius (feminine grātulātōria, neuter grātulātōrium)
Classical[ɡraː.tʊ.ɫaːˈtoː.ri.ʊs]Ecclesiastical[ɡra.tu.laˈtɔː.ri.us]
Meaning
- adjectivecongratulatory
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | grātulātōrius | grātulātōria | grātulātōrium |
| genitive | grātulātōriī | grātulātōriae | grātulātōriī |
| dative | grātulātōriō | grātulātōriae | grātulātōriō |
| accusative | grātulātōrium | grātulātōriam | grātulātōrium |
| ablative | grātulātōriō | grātulātōriā | grātulātōriō |
| vocative | grātulātōrie | grātulātōria | grātulātōrium |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | grātulātōriī | grātulātōriae | grātulātōria |
| genitive | grātulātōriōrum | grātulātōriārum | grātulātōriōrum |
| dative | grātulātōriīs | grātulātōriīs | grātulātōriīs |
| accusative | grātulātōriōs | grātulātōriās | grātulātōria |
| ablative | grātulātōriīs | grātulātōriīs | grātulātōriīs |
| vocative | grātulātōriī | grātulātōriae | grātulātōria |
grātŭlātōrĭus, a, um, adj. gratulor,
I. congratulatory (post-class.):
epistola, Capitol. Max. et Balb. 17: cena, Jul. Val. Rer. Gest. Alex. 3, 34 al.—Adv.: grātŭ-lātōrĭē, in a congratulatory manner: mirari, Aug. Conf. 8, 6.Origins
From grātulor (“congratulate, rejoice”) + -tōrius.