verbfirst conjugation
fūstīgō
fūstīgō (present infinitive fūstīgāre, perfect active fūstīgāvī, supine fūstīgātum)
Classical[fuːsˈtiː.ɡoː]Ecclesiastical[fusˈtiː.ɡo]
Meaning
- to club someone to death
In episcopos saevitia. [...] Tunc et venerabiles Mansuetum, Germanum, Fusculum, et multos alios fustigavit.
Fierce violence against bishops. … Therefore he beat the venerable Mansuetus, Germanus and Fusculus, and many others, with a club to death.c. 480 CE – 489 CE, Victor Vitensis, Historia persecutionis Africae provinciae 2.14
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | fūstīgō | fūstīgābam | fūstīgābō | fūstīgāvī | fūstīgāveram | fūstīgāverō fūstīgārō |
| 2nd sg. | fūstīgās | fūstīgābās | fūstīgābis | fūstīgāvistī fūstīgāstī | fūstīgāverās fūstīgārās | fūstīgāveris |
| 3rd sg. | fūstīgat | fūstīgābat | fūstīgābit | fūstīgāvit | fūstīgāverat fūstīgārat | fūstīgāverit fūstīgārit |
| 1st pl. | fūstīgāmus | fūstīgābāmus | fūstīgābimus | fūstīgāvimus | fūstīgāverāmus | fūstīgāverimus fūstīgārimus |
| 2nd pl. | fūstīgātis | fūstīgābātis | fūstīgābitis | fūstīgāvistis fūstīgāstis | fūstīgāverātis fūstīgārātis | fūstīgāveritis fūstīgāritis |
| 3rd pl. | fūstīgant | fūstīgābant | fūstīgābunt | fūstīgāvērunt fūstīgāvēre, fūstīgārunt | fūstīgāverant fūstīgārant | fūstīgāverint fūstīgārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | fūstīgem | fūstīgārem | fūstīgāverim fūstīgārim | fūstīgāvissem fūstīgāssem |
| 2nd sg. | fūstīgēs | fūstīgārēs | fūstīgāverīs | fūstīgāvissēs fūstīgāssēs |
| 3rd sg. | fūstīget | fūstīgāret | fūstīgāverit fūstīgārit | fūstīgāvisset fūstīgāsset |
| 1st pl. | fūstīgēmus | fūstīgārēmus | fūstīgāverīmus fūstīgārīmus | fūstīgāvissēmus fūstīgāssēmus |
| 2nd pl. | fūstīgētis | fūstīgārētis | fūstīgāverītis fūstīgārītis | fūstīgāvissētis fūstīgāssētis |
| 3rd pl. | fūstīgent | fūstīgārent | fūstīgāverint fūstīgārint | fūstīgāvissent fūstīgāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | fūstīgor | fūstīgābar | fūstīgābor |
| 2nd sg. | fūstīgāris fūstīgāre | fūstīgābāris fūstīgābāre | fūstīgāberis fūstīgābere |
| 3rd sg. | fūstīgātur | fūstīgābātur | fūstīgābitur |
| 1st pl. | fūstīgāmur | fūstīgābāmur | fūstīgābimur |
| 2nd pl. | fūstīgāminī | fūstīgābāminī | fūstīgābiminī |
| 3rd pl. | fūstīgantur | fūstīgābantur | fūstīgābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | fūstīger | fūstīgārer |
| 2nd sg. | fūstīgēris fūstīgēre | fūstīgārēris fūstīgārēre |
| 3rd sg. | fūstīgētur | fūstīgārētur |
| 1st pl. | fūstīgēmur | fūstīgārēmur |
| 2nd pl. | fūstīgēminī | fūstīgārēminī |
| 3rd pl. | fūstīgentur | fūstīgārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | fūstīgā | fūstīgāre |
| pres. 2nd pl. | fūstīgāte | fūstīgāminī |
| fut. 2nd sg. | fūstīgātō | fūstīgātor |
| fut. 3rd sg. | fūstīgātō | fūstīgātor |
| fut. 2nd pl. | fūstīgātōte | — |
| fut. 3rd pl. | fūstīgantō | fūstīgantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | fūstīgāre | fūstīgārī |
| perfect infinitive | fūstīgāvisse fūstīgāsse | fūstīgātum esse |
| future infinitive | fūstīgātūrum esse | fūstīgātum īrī |
| present participle | fūstīgāns | — |
| perfect participle | — | fūstīgātus fūstīgāta, fūstīgātā, fūstīgātae, fūstīgātam, fūstīgātārum, fūstīgātās, fūstīgātī, fūstīgātōrum, fūstīgātōs |
| future participle | fūstīgātūrus fūstīgātūra, fūstīgātūrā, fūstīgātūrae, fūstīgātūram, fūstīgātūrārum, fūstīgātūrās, fūstīgātūre, fūstīgātūrī, fūstīgātūrīs, fūstīgātūrō, fūstīgātūrōrum, fūstīgātūrōs, fūstīgātūrum | fūstīgandus fūstīganda, fūstīgandā, fūstīgandae, fūstīgandam, fūstīgandārum, fūstīgandās, fūstīgande, fūstīgandīs, fūstīgandōrum, fūstīgandōs |
gerundfūstīgandī, fūstīgandō, fūstīgandumsupinefūstīgātum, fūstīgātū
fustīgo, āre, v. a. id.,
I. to cudgel to death (v. the foll. art.), Cod. Th. 9, 29, 2; 9, 34, 1; cf.: ξυλοκοπῶ, τύπτω τῷ ξύλῳ, Gloss. Philox.: † fustigatus βακλισθείς, ib.
Origins
From fūstis (“a club, cudgel”) + -igō (“act with, do something with”), the latter a suffixal form of agō (“to do, act”). The long -ī- can be explained as a retention of the i-stem + the initial vowel of -igō, cf. vectīgal, castīgō, and possibly fatīgō.
Descendants
- Englishfoist
- Englishfust
- Englishfustigate
- Italianfustigare
- Spanishhostigarfrom Old Spanish fostigar
- Catalanfustigar
- Frenchfustigerfrom Middle French fustiger
- Portuguesefustigar
- Spanishfustigar
- Galicianfustrigar