verbfirst conjugation
frustō
frustō (present infinitive frustāre, perfect active frustāvī, supine frustātum)
Classical[ˈfrʊs.toː]Ecclesiastical[ˈfrus.to]
Meaning
- transitiveto break (something) to pieces
- transitiveto subdivide (something) into smaller pieces
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | frustō | frustābam | frustābō | frustāvī | frustāveram | frustāverō |
| 2nd sg. | frustās | frustābās | frustābis | frustāvistī | frustāverās | frustāveris |
| 3rd sg. | frustat | frustābat | frustābit | frustāvit | frustāverat | frustāverit |
| 1st pl. | frustāmus | frustābāmus | frustābimus | frustāvimus | frustāverāmus | frustāverimus |
| 2nd pl. | frustātis | frustābātis | frustābitis | frustāvistis | frustāverātis | frustāveritis |
| 3rd pl. | frustant | frustābant | frustābunt | frustāvērunt frustāvēre | frustāverant | frustāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | frustem | frustārem | frustāverim | frustāvissem |
| 2nd sg. | frustēs | frustārēs | frustāverīs | frustāvissēs |
| 3rd sg. | frustet | frustāret | frustāverit | frustāvisset |
| 1st pl. | frustēmus | frustārēmus | frustāverīmus | frustāvissēmus |
| 2nd pl. | frustētis | frustārētis | frustāverītis | frustāvissētis |
| 3rd pl. | frustent | frustārent | frustāverint | frustāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | frustor | frustābar | frustābor |
| 2nd sg. | frustāris frustāre | frustābāris frustābāre | frustāberis frustābere |
| 3rd sg. | frustātur | frustābātur | frustābitur |
| 1st pl. | frustāmur | frustābāmur | frustābimur |
| 2nd pl. | frustāminī | frustābāminī | frustābiminī |
| 3rd pl. | frustantur | frustābantur | frustābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | fruster | frustārer |
| 2nd sg. | frustēris frustēre | frustārēris frustārēre |
| 3rd sg. | frustētur | frustārētur |
| 1st pl. | frustēmur | frustārēmur |
| 2nd pl. | frustēminī | frustārēminī |
| 3rd pl. | frustentur | frustārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | frustā | frustāre |
| pres. 2nd pl. | frustāte | frustāminī |
| fut. 2nd sg. | frustātō | frustātor |
| fut. 3rd sg. | frustātō | frustātor |
| fut. 2nd pl. | frustātōte | — |
| fut. 3rd pl. | frustantō | frustantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | frustāre | frustārī |
| perfect infinitive | frustāvisse | frustātum esse |
| future infinitive | frustātūrum esse | frustātum īrī |
| present participle | frustāns frustante, frustantem, frustantēs, frustantī, frustantia, frustantibus, frustantis, frustantīs, frustantium | — |
| perfect participle | — | frustātus frustāta, frustātā, frustātae, frustātam, frustātārum, frustātās, frustātī, frustātōrum, frustātōs |
| future participle | frustātūrus frustātūra, frustātūrā, frustātūrae, frustātūram, frustātūrārum, frustātūrās, frustātūre, frustātūrī, frustātūrīs, frustātūrō, frustātūrōrum, frustātūrōs, frustātūrum | frustandus |
gerundfrustandī, frustandō, frustandumsupinefrustātum, frustātū
frusto, āre, v. a.,
I. to break to pieces:
cum Punicae praedae omnibus promontoriis insulisque frustarentur et fluitarent, etc., i. e. the booty taken from the Carthaginians went to wreck and was driven in pieces on the promontories, Flor. 2, 2, 32 (so acc. to the conjecture of Salmasius, Graevius, and others, instead of the common and certainly false reading, frustrarentur. N. Heinsius proposes eructarentur; v. eructo, II.).Origins
- Proto-Indo-European*bʰrews-
- Proto-Indo-European*bʰrustós
- Proto-Italic*frustom
- Latinfrustō
Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin frustō From frustum (“piece”) + -ō.