noun · neutersecond declension
frussātum
frussātum n (genitive frussātī)
Classical[frʊsˈsaː.tũː]Ecclesiastical[frusˈsaː.tum]
Meaning
- Medieval Latinland that has been recently broken up
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | frussātum | frussāta |
| genitive | frussātī | frussātōrum |
| dative | frussātō | frussātīs |
| accusative | frussātum | frussāta |
| ablative | frussātō | frussātīs |
| vocative | frussātum | frussāta |
Origins
Nominalization of frussātum, neuter of frussātus.