adjectivethird-declension two-termination adjective
frontālis
frontālis (neuter frontāle)
Classical[frɔnˈtaː.lɪs]Ecclesiastical[fronˈtaː.lis]
Meaning
- Medieval Latintwo terminationrelating to the forehead; frontal
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | frontālis | frontālis | frontāle |
| genitive | frontālis | frontālis | frontālis |
| dative | frontālī | frontālī | frontālī |
| accusative | frontālem | frontālem | frontāle |
| ablative | frontālī | frontālī | frontālī |
| vocative | frontālis | frontālis | frontāle |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | frontālēs | frontālēs | frontālia |
| genitive | frontālium | frontālium | frontālium |
| dative | frontālibus | frontālibus | frontālibus |
| accusative | frontālīs frontālēs | frontālīs frontālēs | frontālia |
| ablative | frontālibus | frontālibus | frontālibus |
| vocative | frontālēs | frontālēs | frontālia |
Origins
Proto-Indo-European *h₂el- Proto-Indo-European *-is Proto-Indo-European *h₂élisder.? Proto-Italic *-ālis Latin -ālis Latin frontālis From frons (“forehead, brow, front”) + -ālis (“-al”, adjectival suffix).
Descendants
- Catalanfrontal
- Englishfrontal
- Englishfrontalis
- Frenchfrontal
- Italianfrontale
- Portuguesefrontal
- Spanishfrontal
- Sicilianfruntali