noun · masculinesecond declension
frātruus
frātruus m (genitive frātruī)
Meaning
- Medieval Latinfraternal nephew, a brother's son
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | frātruus | frātruī |
| genitive | frātruī | frātruōrum |
| dative | frātruō | frātruīs |
| accusative | frātruum | frātruōs |
| ablative | frātruō | frātruīs |
| vocative | frātrue | frātruī |
Origins
From frāter (“brother”), by analogy with patruus.